• Tweet

Situācija ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukciju nudien ir satraucoša. Proti, ēkas remonts norit jau piecus gadus un tas jau atkal ir “iestrēdzis”, kā rezultātā nav zināms darbu pabeigšanas termiņš un to, vai JRT aktieri varēs ēkā atgriezties jau šogad. Saistībā ar bezgalīgo teātra ēkas rekonstrukciju, JRT darbinieki atklātā vēstulē vērsušies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu ēkas rekonstrukcijai, paziņojot, ka protestējot pret notiekošo, JRT neiestudēs jaunas izrādes. Tāpat aktieri sociālo mediju kontos publicējuši gana ironisku video, kurā redzams, kā viņi 2053. gadā veci, sirmi un klibi dodas uz beidzot izremontēto un atjaunoto teātra mājvietu. Ņemot vērā notiekošo, izskatās, ka tas pat nevarētu būt tālu no patiesības.

“Šo sešu sezonu laikā, ko ir piedzīvojusi mūsu ēka? Divus līgumus ar būvniecības kompānijām, trīs VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājus (kopumā kopš projektēšanas sākuma 2013. gadā tie bija vismaz seši), ziemu bez jumta, neskaitāmas sapulces, solījumus, nodošanas termiņu pārlikšanu ik gadu un projekta sadārdzinājumus. Par ēkas rekonstrukciju atbildīgā valsts kapitālsabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” līdz šim nav spējusi veiksmīgi novadīt un pabeigt 9767 m2 lielas ēkas rekonstrukciju un arī šobrīd nespēj nosaukt pamatotus termiņus projekta noslēgšanai. Rekonstrukcijas termiņu pagarinājums ir viens no būtiskiem riskiem nepieciešamajam finansējuma pieaugumam arī nākotnē,” pauž JRT darbinieki, aicinot rast risinājumus un nodrošināt JRT atgriešanos mājās jau 2023. gadā.

Aktieru satraukums ir saprotams un jāpiekrīt, ka VNĪ atbildības novelšanu tikai uz darbu izpildītājiem – būvnieku pārstāvjiem vai apakšuzņēmējiem, nav godīga. Taču neizskatās, ka VNĪ būtu ieinteresēts meklēt kompromisu ar būvnieku un nodrošināt teātra ēkas pēc iespējas ātrāku rekonstrukciju. Tā vietā VNĪ vainīgi ir gan būvnieki, gan likumi un pat pasaules krīzes.

Ja neiedziļināmies celtniecības jautājumos, tad ir skaidri redzams, ka tīri no komunikācijas puses, vairāki aptaujātie eksperti norādījuši, ka VNĪ aktivitātes vairāk izskatās pēc apzinātas būvnieka nomelnošanas kampaņas, kas noteikti neveicina būvdarbu pabeigšanu saprātīgos termiņos.

Tā, piemēram, VNĪ 20. janvārī izplatīja paziņojumu, ka, ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra projekta būvnieka – pilnsabiedrības “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) – pieprasīto papildu avansu 2,4 miljonu eiro apmērā būvniecības turpināšanai, VNĪ pieprasījis būvniekam iesniegt sarakstu ar pamatojumu par avansa nepieciešamību. VNĪ informēja, tostarp, ka sarakstā iekļauti materiāli 1,088 miljonu eiro apmērā, par kuriem būvniekam apmaksa ir veikta jau jūnijā. Šādi rīkojoties, būvnieks, iespējams, mēģinot nepamatoti iegūt valsts budžeta līdzekļus, reizē negodprātīgi rīkojoties pret darbiniekiem, teātra saimi un sabiedrību.

Jau dažas dienas vēlāk, 23. janvārī, sekoja nākamais paziņojums medijiem, kas norāda uz būvnieka iespējamām finanšu problēmām. Tajā VNĪ aicina pilnsabiedrību “SBSC” meklēt citu finansēšanas avotu savu apgrozāmo līdzekļu problēmu risināšanai, norādot, ka “šajā projektā būvnieka prasībām nav iesniegts pietiekams pamatojums.”

Jāsaprot, ka, ja arī būvniekam ir radušās finanšu problēmas, tad pēc šāda VNĪ izplatīta paziņojuma, tās noteikti var tikai padziļināties, jo, iepazīstoties ar šādu informāciju, visi sadarbības partneri noteikti prasīs gan priekšapmaksu, gan nepieļaus nekādu apmaksas termiņu pagarināšanu.

Šodien, 6. februārī, no VNĪ puses ir sekojis vēl viens, jauns paziņojums. Tajā norādīts, ka būvnieks ir iesniedzis Jaunā Rīgas teātra būvdarbu pabeigšanas termiņa piedāvājumu – šā gada 29. oktobri, taču VNĪ nav saņēmis nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka būvnieks to var tiešām realizēt norādītajā termiņā. Paziņojumā norādīts, ka “pie noteiktiem nosacījumiem teātri joprojām var rudenī nodot ekspluatācijā, taču tas lielā mērā ir atkarīgs no būvnieka gribas un vēlmes izpildīt izvirzītos nosacījumus. Līdz šim tie izpildīti tikai daļēji, turklāt katru reizi mēs redzam mazliet atšķirīgu ainu. Tādā situācijā mūsu iespējas rast risinājumu ir izsmeltas.”

Kopumā vērtējot VNĪ komunikācijas stilu, var secināt, ka tas diez vai varētu tikt raksturots kā vērsts uz JRT būvniecības darbu pabeigšanu maksimāli īsos termiņos, bet gan drīzāk uz jebkādas atbildības noņemšanu no VNĪ, jo jāatceras, ka visu atbildību par ēkas rekonstrukciju valsts ir deleģējusi tieši VNĪ, kura ir tiesīga arī iniciēt attiecīgo normatīvo aktu un procesu izmaiņas, ja tādas ir nepieciešamas.

Būtībā meistarīga komunikācija ar medijiem, lai noņemtu no sevis jebkādu atbildību par nepadarīto, ir VNĪ raksturīga. Piemēram, informējot sabierdrību par žoga būvniecību uz valsts robežas, pērn novembrī VNĪ norādīja, ka “kavēšanās ar atmežošanas darbiem, kas pirms būvniecības jāveic Nodrošinājuma valsts aģentūrai sadarbībā ar AS “Latvijas Valsts meži”, ir galvenais iemesls, kura dēļ nevar būtiski kāpināt patstāvīgā žoga izbūves tempu uz Latvijas – Baltkrievijas robežas.” Tas tikai apliecina, ka nespējai izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā, VNĪ arī ātri spēja atrast vaininiekus un JRT sāga nebūt nav pirmā, ar ko VNĪ mēģina tikt galā šādā veidā.

Protams, var redzēt, ka VNĪ ir sasnieguši zināmu meistarību komunikācijas lauciņā, taču tā nav un nevar būt tā pamatdarbības joma, jo VNĪ tomēr ir jānodrošina valsts nekustamo īpašumu projektu attīstība, sākot jau ar nepieciešamo finanšu aprēķiniem līdz pat būvnieku piesaistei un būvuzraudzībai, tai skaitā, jāatrisina viens no aktuālākajiem jautājumiem – JRT būvdarbu pabeigšana maksimāli īsā termiņā. Un to var sasniegt tikai cieņpilni sarunājoties ar visām iesaistītām pusēm, nevis ar mediju palīdzību atklāti kritizējot būvnieku.

Ja VNĪ aktivitātes sasniegs rezultātu un sadarbība ar šo būvnieku izjuks, tad ņemot vērā gan jaunus iepirkumu konkursus, gan iespējamās tiesvedības u.c. aspektus, tik tiešām var nonākt pie tā, ka aktieru uzņemtais video par 2053. gadu varētu būt izrādījies samērā pravietisks. Taču neviens no mums to nevēlas. Cerams, ka arī ne VNĪ.