• Tweet

Katrā nomaļā miestā novietot bankomātu nav izdevīgi, tāpēc Latvijas laukos jācenšas nevis veicināt skaidras naudas pieejamība, bet jāmazina pieprasījums pēc tās. Tā secinājis par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs Edmunds Sprūdžs un trīs svarīgi baņķieri.

Tika pavēstīts arī, ka naudas izņemšana no bankomātiem, visticamāk, ar laiku kļūs par maksas pakalpojumu.

Ministra un baņķieru tikšanās iemesls bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais ziņojums, kurā konstatēts, ka no 587 Latvijas pagastiem neviena bankomāta, bankas filiāles vai naudas izmaksas punkta nav 269 vietās. Ziņojums nesniedz atbildi, cik liels laukos ir pieprasījums pēc skaidras naudas, taču ministrija pieņēmusi, ka tāds pastāv. Cits jautājums – vai šis pieprasījums ir pēc deklarētas un legālas skaidras naudas. SEB bankas prezidents Ainārs Ozols konstatē, ka ēnu ekonomikai ir liela nevēlēšanās pāriet uz elektroniskajiem norēķiniem.

Taču tikpat labi arī godīgu cilvēku ekonomikai ir problēmas pāriet uz virtuālu naudu – daudzi vienkārši neprot ar to apieties, sevišķi vecāka gadu gājuma ļaudis. Bet daudziem pat nav jēgas mācīties, jo stabils internets laukos joprojām ir izņēmums, nevis norma. Ministrija ar banku vadītājiem vienojusies veidot darba grupu, kas meklēs risinājumus naudas pieejamībai, tomēr ģenerālais secinājums paliek tas pats, kas ziņojumā – lauku bankomatizācija nenotiks. E. Sprūdžs paskaidro: «Katru pakalpojumu un katru infrastruktūras vienību nevarēs novietot katra meža vidū. Mūsu reģionālā izkliedētība ir ļoti dārga.»

Lielā daļā Latvijas skaidras naudas izņemšana bijusi problemātiska gadiem ilgi, un, kā atzīst bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, iedzīvotāji kaut kā pieraduši pie tā, adaptējušies.

Viņi, piemēram, kooperējas, kad jābrauc uz pilsētu pakaļ pensijai, algai vai pabalstiem. Pēdējā laika neapmierinātības un sūdzību vilnis savukārt saistīts ar Krājbankas nāvi, un te jāatgādina, ka arī Hipotēku bankas naudas automāti nākamgad kļūs par lūžņiem, un vēl piecos novados skaidra nauda kļūs par deficītu.

Banku piedāvātais risinājums ir šāds – vietās, kur tas tehniski iespējams, plašāk nodrošināt iespēju izņemt skaidru naudu veikalā iepirkšanās brīdī. Bet ilgtermiņā jāpadara populārāki norēķini internetā, cilvēki jāapmāca tā lietošanā. Bankas Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis aģitē sabiedrību pāriet uz dzīvi 21. gadsimtā un evidē.

«Nākotne ir elektroniskajos risinājumos,» piekrīt arī E. Sprūdžs, taču tādā gadījumā viņam jāizdomā, kā nodrošināt kvalitatīvu internetu laukos, un jāiemāca vecie ļaudis apieties ar datoriem.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne