Namu apsaimniekošanas likumiem vajadzīgs “kapitālais remonts”
Privātā biznesa – ēku apsaimniekotāju un pārvaldītāju – stingrākai kontrolei piekrīt arī paši šīs uzņēmējdarbības jomas pārstāvji. Taču šoreiz ar viena likuma kosmētisko remontu nepietiks, jo problēmu ir daudz un tās ir savstarpēji saistītas. Tāpat kā dzīvokļu īpašnieki un viņu nolīgtie apsaimniekotāji.
Šonedēļ Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas deputāti solās spriest par priekšlikumu, ka iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem varētu norēķināties tieši ar to sniedzējiem. Tas novērstu situācijas, kad apsaimniekotājs samaksāto naudu nepārskaita siltuma vai ūdens piegādātājam. Šāds ierosinājums neizskan pirmoreiz. Un joprojām nav ieviests. Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš kā skaldīt noskalda: «Runā par to, ko nevar realizēt! Vēl desmit gadus nebūs individuālie norēķini ar pakalpojumu sniedzēju.» Viņš nosauc dažādus piemērus no savas apsaimniekotāja pieredzes un uzskata, ka pašreizējie likumi neatbilst situācijai, bet gan rada problēmas.
Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova izteikto ierosinājumu ieviest obligātu privāto namu apsaimniekotāju licencēšanu, lai novērstu gadījumus, kad privātie namu apsaimniekotāji veic krāpnieciskas darbības pret apsaimniekoto namu iedzīvotājiem, savukārt skeptiski vērtē Ekonomikas ministrijā. Arī V. Peipiņš vīpsnā par to, ka pašreizējie likumi ir divkosīgi, jo nenosaka iespējas izmantot uzkrājumus parādu nomaksai, bet tā notiek. Tikmēr cilvēki turpina dzīvot privatizētos vai nopirktos dzīvokļos, maksāt un bieži vien – arī ciest. Teorētiski vajadzētu veikt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un citos normatīvajos aktos, par ko tagad izsakās Ekonomikas ministrijas speciālisti. Tad par apkuri un ūdeni katra dzīvokļa īpašnieks norēķinātos pa taisno. Mēneša laikā esot paredzēts piedāvāt konkrētu grozījumu projektu. Tomēr ātrs risinājums visas problēmas nenovērsīs fundamentāli, uzskata V. Peipiņš.
«Es pārvaldu divpadsmit dzīvojamās mājas, un man problēmu nav,» viņš apgalvo. Jo vaina esot centralizētajā pārvaldē, kad visu naudu samet vienā katlā, bet daudz caurskatāmāka esot cita sistēma – kad mājas iedzīvotāji dibina dzīvokļu īpašnieku biedrību un visi norēķini notiek caur šīs biedrības bankas kontu. Līdzīgi jau rīkojas dažos dzīvojamajos namos, ko apsaimnieko privātas firmas. To iesaka arī Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana: «Norīkojiet no savas vides atbildīgo personu, kas varēs redzēt visas darbības ar mājas kontu! Viņš varēs pārbaudīt, vai nauda ir savākta un novirzīta pakalpojumu sniedzējam. Arī rēķinus var ieskanēt un ielikt mājaslapā. Ja nav samaksāts, redzēs uzreiz, nevis pēc gada.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
PVD turpina pastiprinātas svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības pārbaudes
Turpinot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecības uzraudzību, Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 400 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, tostarp...
Lasīt tālākLDDK aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Padome pauž neapmierinātību ar līdzšinējo pieredzi valsts pārvaldes rīkoto vadītāju atlases organizēšanā, jo tā grauj uzticēšanos valsts...
Lasīt tālākCaur Latviju plāno pārvadāt urāna rūdu no Uzbekistānas
Kamēr sankcijas lielu daļu tranzīta apturējušas, tās arī pavērušas iespējas jaunu preču pārvadāšanai. Caur Rīgas ostu šogad paredzēts vest urāna rūdu no Uzbekistānas uz Franciju....
Lasīt tālākLBAS: Jāstiprina koplīgumu tiesības un jāatbalsta godprātīgi uzņēmēji, kas neiesaistās ēnu ekonomikā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi Finanšu ministrijai (FM) vēstuli par FM sniegto darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu un priekšlikumiem tālākai...
Lasīt tālākSaeima neatbalsta alkohola iegādes vecuma celšanu, bet atbalsta ierobežot laiku, kurā varēs to iegādāties
Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi stingrākus ierobežojumus alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, vienlaikus noraidot iepriekš Saeimas komisijā atbalstīto liegumu liegt pirkt alkoholu līdz...
Lasīt tālāk7 000 skolēnu jau pieteikušies vasaras darbam
2. maijā tika uzsākta skolēnu elektronisko reģistrāciju dalībai skolēnu vasaras darbam. Iniciatīvu centralizēti organizē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un līdz 3.maija rītam vasaras...
Lasīt tālākSaeima dod atļauju valstij iegādāties “Air Baltic” vērtspapīrus
Finanšu ministrs valsts vārdā varēs iegādāties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. To paredz ceturtdien, 2.maijā, Saeimā pieņemtais...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu - 10....
Lasīt tālākLSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...
Lasīt tālākLBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...
Lasīt tālāk