• Tweet

Pēc šodien notikušajām sarunām par “airBaltic” turpmāko finanšu restrukturizāciju iesaistītās puses ir gatavas saglabāt vienotu sarunu procesu un turpināt darbu pie iespējamā risinājuma, tomēr panāktā vienošanās vēl nav galīgais lēmums par uzņēmuma nākotni, uzsver Ministru prezidents Andris Kulbergs.

Kreditori nav apstiprinājuši visu uzņēmuma biznesa plānu, savukārt Latvijas valsts nav automātiski piekritusi jaunam aizdevumam vai citam finansējumam. “Šodien tika lemts ne tikai par atsevišķiem finanšu nosacījumiem, bet par to, vai “airBaltic” var turpināt pastāvēt pašreizējā veidolā un vai Latvijas valsts arī turpmāk būs uzņēmuma kontrolējošais īpašnieks. Sarunas turpinās, taču gala lēmuma vēl nav,” norāda Ministru prezidents.

Tāpat A. Kulbergs uzsver, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija, ka valsts jau piekritusi jaunam 30 miljonu eiro aizdevumam, nav korekta. Bez Saeimas līdzdalības valdība nevar uzņemties jaunas un būtiskas valsts finansiālās saistības, līdz ar to Saeimai būs jālemj par valstij piederošo “airBaltic” obligāciju 50 miljonu eiro vērtībā turpmāko statusu, tostarp par iespējamu maksājumu grafika maiņu vai valsts prasījuma kapitalizāciju jeb pārvēršanu uzņēmuma kapitālā. Tāpat Saeimai būs jāpiešķir valdībai skaidrs mandāts, vai Latvija piedalīsies turpmākajā uzņēmuma finanšu restrukturizācijā un ar kādiem nosacījumiem.

“Šis ir stratēģisks lēmums par to, vai Latvija arī nākotnē vēlas būt “airBaltic” īpašniece un saglabāt ietekmi pār uzņēmuma darbību. Saeimai jāizvērtē ne tikai tas, cik daudz naudas tiek prasīts, bet arī tas, ko valsts par šo naudu iegūst un kādus riskus uzņemas,” akcentē A. Kulbergs.

Ja Latvija vēlas saglabāt būtisku līdzdalību un ietekmi uzņēmumā, valstij jābūt gatavai piedalīties finansējumā kopā ar privātajiem kreditoriem un investoriem. Ministru prezidents uzsver, ka valsts nevar palikt vienīgais “airBaltic” finansētājs un vienīgais riska nesējs. Ja privātie kreditori un investori nav gatavi ieguldīt savu naudu, nav pamata visu risku pārlikt uz Latvijas nodokļu maksātājiem.

Otra iespēja ir valstij turpmākajā finansējumā nepiedalīties. Tādā gadījumā jārēķinās, ka Latvijas līdzdalība uzņēmumā var būtiski samazināties un kontrole pār “airBaltic” var nonākt kreditoru vai jaunu akcionāru rokās.

A. Kulbergs uzsver, ka pašreizējā situācija nav radusies šodien. Šā gada aprīlī iepriekšējā valdība virzīja 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu bez nodrošinājuma un ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam. Finansējums tika piešķirts laikā, kad vēl nebija pabeigts uzņēmuma finanšu restrukturizācijas plāns. “Aprīlī pieņemtais lēmums “airBaltic” strukturālās problēmas neatrisināja. Tas uzņēmumam deva papildu laiku, bet smago lēmumu pārcēla nākamajai valdībai. Tagad mums šis lēmums jāpieņem daudz sarežģītākos apstākļos un ļoti īsā laikā,” norāda A. Kulbergs.