• Tweet

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes vēlas saņemt papildu finansējumu nākamajam gadam, lai kompensētu elektrības, apkures un citu komunālo maksājumu sadārdzinājumu.

Gaidāmo komunālo pakalpojumu tarifu kāpumu, ko ar šo lūgumu ir atzinis valsts pārvaldes aparāts, tādā pašā mērā izjutīs arī uzņēmumi, kuri savukārt pieaugošās izmaksas ietvers preču un pakalpojumu cenā. Pretēji tam amatpersonas turpina apgalvot, ka nākamgad nav gaidāms būtisks cenu kāpums.

Finanšu ministrija (FM), apkopojot visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegto informāciju par elektrības, apkures un citu komunālo pakalpojumu izmaksu kāpumu nākamajam gadam, secināja, ka valsts aparātam nākamgad būs nepieciešami papildus 3 032 662 lati, kas ir par 8% vairāk, nekā iepriekš bija plānots atvēlēt šim mērķim. Arī 2015. un 2016. gadā, pēc FM aplēsēm, papildus būs vajadzīga šāda summa. Turklāt FM vidējā aprēķinā neiekļāva to ministriju pieprasījumus, kuru starpība starp gada plānu un ministrijas aprēķināto sadārdzinājumu pārsniedza 30%, jo «šādu starpību nevar uzskatīt par objektīvu sadārdzinājumu, bet gan par nepamatotu papildu līdzekļu pieprasījumu».

Aprēķinā nav iekļautas arī Satiksmes ministrijai nepieciešamās papildu izmaksas, jo tā informēja, ka «aprēķināt komunālo maksājumu sadārdzinājumu nav iespējams, jo nav zināmas elektroenerģijas tarifu izmaiņas saistībā ar grozījumiem».

Analizējot pārējo ministriju iesniegto informāciju, FM secināja, ka nākamgad izdevumi par elektrību pieaugs vidēji par 12%, par apkuri – par 13%, ēku, būvju un telpu uzturēšana – par četriem procentiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Elita RubesaVoravko Neatkarīgajai apstiprināja, ka energoresursu cenu izmaiņas pasaulē ietekmē arī energoresursu cenas galapatērētājiem Latvijā. Piemēram, jūnija mēnesī veiktais cenu monitorings rādīja, ka, reaģējot uz degvielas cenu kāpumu pasaules biržās, kas bija 3,8–5,2% robežās par tonnu, bija vērojams arī degvielas cenu pieaugums Latvijā no 0,5% līdz 2% par litru. «Īpaši ražojošajiem un energoietilpīgajiem uzņēmumiem energoresursu izmaksas veido nozīmīgu izmaksu pozīciju, kas ietekmē arī to konkurētspēju. Tomēr jāņem arī vērā, ka uzņēmumu kopējās izmaksas veido dažādi faktori un, paaugstinoties vienai izmaksu pozīcijai, cita var samazināties. Apzinoties būtisko elektroenerģijas cenu ietekmi uz uzņēmējiem un arī mājsaimniecībām, Ekonomikas ministrija ir aktualizējusi šos jautājumus kā prioritārus arī Ministru kabineta līmenī, virzot izmaiņas, kas ierobežotu elektroenerģijas cenu pieaugumu,» uzsvēra E. RubesaVoravko. EM panākusi jaunu kvotu izsniegšanas apturēšanu, atbalsta samazināšanu lielajām koģenerācijas stacijām, pastiprinātu prasību un kontroles piemērošanu elektrostacijām.

Neatkarīgās aptaujātie uzņēmumi par gaidāmo elektrības, apkures un citu komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu ir sašutuši, jo uzņēmumiem un privātpersonām atšķirībā no valsts iestādēm neviens nekompensēs iespējamo sadārdzinājumu. Uzņēmumi neslēpj – agri vai vēlu izmaksu kāpums atspoguļosies preču vai pakalpojumu cenā.

«Mūsu ražošanas struktūrā visbūtiskākā ražošanas izmaksas veidojošā komponente ir lopbarības graudu cena. Tomēr, pieaugot ražošanas izmaksām – piemēram, elektroenerģijas un gāzes cenai –, palielinās arī produkta pašizmaksa. Šo sadārdzinājumu var kompensēt, vienīgi palielinot produkta pārdošanas cenu,» Neatkarīgajai uzsvēra a/s Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

***

Elektrības un komunālo maksājumu sadārdzinājums ministrijām

2014. gadam, latos (% pret 2014. gada plānu)

Izdevumi par apkuri 1 056 558 13%

Izdevumi par ūdeni un kanalizāciju 45 535 2%

Izdevumi par elektroenerģiju 1 264 393 12%

Izdevumi par pārējiem 100 923 7%

komunālajiem pakalpojumiem

Ēku, būvju un telpu uzturēšana 471 117 4%

Pārējie remontdarbu un iestāžu 290 1%

uzturēšanas pakalpojumi

Ēku, telpu īre un noma 16 968 2%

Avots: FM

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde