• Tweet

Lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. To paredz izmaiņas likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņemtas Saeimas ārkārtas sēdē, deputātiem lemjot par nākamā gada valsts budžetu.

Izmaiņas rosinājusi Labklājības ministrija, lai novērstu situāciju, kad darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Praksē ir gadījumi, kad personai ir viens darba devējs, kurš vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, viņam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam, deputātiem iepriekš skaidroja ministrijas pārstāvji. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās strādājošie, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecības darbinieki. Tāpat novērota tendence darba devējiem bezdarbnieka pabalsta sistēmu izmantot kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 4,5 gadu periodā gandrīz četri procenti no bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pabalstu pieprasījuši trīs un vairāk reizes.

Likumā nosakot ilgāku kvalifikācijas periodu bezdarbnieka pabalsta iegūšanai, tiks novērsta pabalsta sezonālā izmantošana, kas nesaskan ar sistēmas uzdevumu – atvietot ienākumus laika periodā, kamēr tiek meklēts darbs.

Patlaban kvalifikācijas periods bezdarbnieka pabalsta saņemšanai ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā.

Personām, kuras bezdarbnieka statusu būs ieguvušas līdz 2016.gada beigām, pabalstu noteiks saskaņā ar līdzšinējo regulējumu.

Plānots arī samazināt gadījumu skaitu, kad persona, kas saņem bezdarbnieka pabalstu, iesaistās nereģistrētā nodarbinātībā. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtā informācija liecina, ka no Valsts darba inspekcijas konstatētajām nereģistrēti nodarbinātājām personām aptuveni pieciem procentiem ir bezdarbnieka statuss.

Lai novērstu šādas situācijas, Saeima veikusi izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Tās paredz, ka persona bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu zaudē, ja NVA rīcībā ir informācija par to, ka konkrētā persona ir iesaistījusies nereģistrētā nodarbinātībā neatkarīgi no nodarbinātības ilguma. Patlaban personai, kura stājusies darba attiecībās, par to jāpaziņo trīs darba dienu laikā. Tādējādi negodprātīgiem cilvēkiem tas deva iespēju apgalvot, ka darbu uzsākuši tikko un vēl nav pagājis trīs dienu termiņš, kurā par to var paziņot NVA.

Likumā saglabātas tiesības personai strādāt līdz diviem mēnešiem un vienlaikus saglabāt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, taču skaidrības labad tiek precizēts, ka šīs tiesības persona var izmantot tikai gadījumā, ja iepriekš par to paziņots Nodarbinātības valsts aģentūrai.

Valsts darba inspekcija 2015.gadā veikusi 3072 uzņēmumu apsekojumus, tajos konstatējot 1327 nereģistrēti nodarbinātas personas.

Foto:Unsplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/