• Rīga
    Mostly sunny
    2°C
     
15/11/2019, Kategorija: Ekonomika, Svarīgākais

Saeima 14. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022.gadam likumu, kā arī grozījumus 26 likumos, kas saistīti ar budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu – 10,001 miljardu eiro.

Budžeta izskatīšanas laikā divas reizes tika pieņemts lēmums saīsināt debašu laiku. Brīdī, kad debašu laiks tika saīsināts līdz vienai minūtei, opozīcija pameta zāli, tur vairs neatgriežoties. Opozīcijas politiķi pauda, ka tā ir ņirgāšanās par demokrātiju un opozīciju un viņu turpmāka atrašanās sēdē vairs nav vajadzīga, tā kā budžets tika pieņemts ar 57 deputātu balsīm.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā. Savukārt pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā paredzēti 6,9 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,2 miljardi eiro.

2020. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt IKP pieaugums 2020. gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā.

Ministrijās ir pārskatīti līdzšinējie izdevumi, un nākamgad no šiem līdzekļiem pieaugums plānots visām nozarēm. Pieaugs zemākās algas, līdz 300 eiro palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, savukārt pēc gada plānota minimālās darba algas palielināšana līdz 500 eiro mēnesī, informē par valsts budžeta projekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Nākamgad papildu finansējums 228,7 miljonu eiro apmērā novirzīts sociālajai jomai, un viens no pasākumiem ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielinājums personām ar invaliditāti. Tas plānots 80 eiro apmērā līdzšinējo 64,03 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro līdzšinējo 106,72 eiro vietā. Līdz ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pieaugumu, palielināsies arī invaliditātes pensijas minimālais apmērs.

Tāpat no nākamā gada būs lielāka minimālā vecuma pensija. Tā vairs nebūs atkarīga no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, bet tās aprēķināšanā par pamatu ņems aprēķina bāzi, ko noteiks valdība un kas vispārējā gadījumā plānota 80 eiro apmērā.

Ar nākamo gadu virkne pabalstu vairs nebūs saistīti ar minimālo mēneša darba samaksu. Tas skars valsts garantētos uzturlīdzekļus, kā arī minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnu uzturam audžuģimenēs. Valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs būs noteikts likumā, savukārt uzturlīdzekļu apmēru par audžuģimeņu bērniem noteiks Ministru kabinets. Uzturlīdzekļu apmērs turpmāk saglabāsies līdzšinējā apmērā, un atkarībā no valsts ekonomiskās situācijas un budžeta iespējām pabalstu apmērus varēs pārskatīt.

Nākamajā gadā papildu līdzekļi tiks novirzīti darba samaksas palielināšanai, tostarp 60 miljoni eiro atalgojuma paaugstināšanai ārstniecības personām, 23 miljoni eiro pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai, 2,3 miljoni eiro probācijas dienestā nodarbinātajiem un tiesu darbiniekiem, 10,7 miljoni iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, 8,3 miljoni kultūras darbinieku algām.

Papildu līdzekļi 4,3 miljonu eiro apmērā nākamgad paredzēti kompensējamiem medikamentiem un trīs miljoni – reto slimību pacientu ārstēšanai.

7,8 miljonus eiro plānots papildus novirzīt autoceļu sakārtošanai, savukārt 5,9 miljonus eiro mediju darbības pilnveidošanai, tostarp sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un informatīvās telpas stiprināšanas pasākumiem. Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai paredzēts 1,1 miljons eiro.

Pašvaldībām to funkciju veikšanai nākamgad plānots finansējuma pieaugums 63,1 miljona eiro apmērā.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām. Politiskajai partijai, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās pārvarējusi 2% barjeru, par katru saņemto balsi Saeimas vēlēšanās tiks piešķirti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās – 0,5 eiro, bet par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās – arī 0,5 eiro.

Nākamgad, turpinot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, plānots stiprināt nodokļu administrācijas iesaisti godīgas uzņēmējdarbības veicināšanā, paredzot tai tiesības nodokļu maksātājus informēt par potenciālo darījumu partneru riskiem pievienotās vērtības nodokļa jomā. Tāpat plānoti pasākumi, lai nodrošinātu ērtu un ātru publisku pieejamību uzņēmumu reģistrācijas informācijai bez maksas.

Nodokļu jomā nākamgad lielāka nodokļa likme būs par azartspēļu automātiem, ruletēm, kāršu un kauliņu spēlēm. Tāpat nodokļa likme pieaugs par atsevišķu dabas resursu ieguvi un tiks ieviests nodoklis par atkritumu sadedzināšanu, savukārt atcelts nodokļa atbrīvojums par dabas resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā.

Nākamā gada valsts budžeta likums stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Foto: Saeimas kanceleja

1,059 skatījumi




Video

FM piedāvā akcīzes nodokļa likmi alkoholam celt pakāpeniski

20/01/2020 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Akcīzes nodokļa likmi alkoholam varētu celt pakāpeniski, apsver Finanšu ministrija (FM). Kā šorīt intervijā Latvijas Radio atzina finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Ints Dālderis (JV),...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ laikapstākļi būs mainīgi, atsevišķās naktīs gaidāms neliels sals

20/01/2020

Šonedēļ laikapstākļi būs mainīgi – mākoņi mīsies ar sauli, pa laikam gaidāmi nokrišņi un bieži pūtīs brāzmains vējš. Arī šajā nedēļā gaisa temperatūra lielākoties būs...

Lasīt tālāk
Video

Demogrāfs: Latvijas situācijā būtu nepieciešams atjaunot Iedzīvotāju ministriju

20/01/2020 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Valsts līmenī trūkst atbildīgo par ģimenes politiku, tāpēc būtu jāizveido Iedzīvotāju lietu ministrija, pirmdien intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” pauda demogrāfs Ilmārs...

Lasīt tālāk
Video

VID vadītāja: Valsts atradīs iespēju cilvēkus piespiet nomaksāt nodokļu parādus

20/01/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ir liela daļa cilvēku, kuri vēl nav samaksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādu, kas izveidojās pēc nodokļu reformas, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” norādīja...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Bordāns uzskata Latvijas iedzīvotājus par muļķiem

17/01/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), melojot par ostu privatizāciju, nodemonstrējis, ka uzskata Latvijas iedzīvotājus par muļķiem, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. “Vispār...

Lasīt tālāk
Video

Ģirģens nevēlas “nolaisties līdz Bordāna līmenim” un ministra izteikumus nekomentēs

17/01/2020

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) nolēmis "nenolaisties" līdz tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) līmenim un nekomentēt tieslietu ministra izteikumus. Kā zināms, tieslietu...

Lasīt tālāk
Video

Bordāns izvairīgi komentē Kaimiņa strādāšanu JKP interesēs

17/01/2020 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Tieslietu ministrs Jānis Bordans (JKP) šorīt intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" izvairījās komentēt iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) apgalvojumus, ka KPV LV kādreizējais...

Lasīt tālāk
Video

Stepaņenko: Kristīne var arī neiznākt no Dienvidāfrikas cietuma

17/01/2020

Izglābt Kristīni Misāni ir Latvijas pašcieņas jautājums, intervijā "Neatkarīgajai" norādīja pie Saeimas frakcijas nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko. Runājot par Kristīnes Misānes...

Lasīt tālāk
Video

Ģirģens: Valsts policijā ir dažādas gadiem neatrisinātas problēmas

17/01/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Uz Valsts policijas priekšnieka amatu jārīko atklāts konkurss, lai arī sabiedrība redzētu, kādas prasības ir izvirzītas policijas šefam, piektdien intervijā Latvijas Radio norādīja iekšlietu...

Lasīt tālāk
Video

Saglabāsies samērā silts laiks, tomēr periodiski gaidāms neliels sals

17/01/2020

Arī brīvdienās laiks saglabāsies silts un gaiss dienā iesils līdz + 6 grādiem, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Darba nedēļas izskaņā laika apstākļus...

Lasīt tālāk