• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
15/11/2019, Kategorija: Ekonomika, Svarīgākais

Saeima 14. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022.gadam likumu, kā arī grozījumus 26 likumos, kas saistīti ar budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu – 10,001 miljardu eiro.

Budžeta izskatīšanas laikā divas reizes tika pieņemts lēmums saīsināt debašu laiku. Brīdī, kad debašu laiks tika saīsināts līdz vienai minūtei, opozīcija pameta zāli, tur vairs neatgriežoties. Opozīcijas politiķi pauda, ka tā ir ņirgāšanās par demokrātiju un opozīciju un viņu turpmāka atrašanās sēdē vairs nav vajadzīga, tā kā budžets tika pieņemts ar 57 deputātu balsīm.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā. Savukārt pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā paredzēti 6,9 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,2 miljardi eiro.

2020. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt IKP pieaugums 2020. gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā.

Ministrijās ir pārskatīti līdzšinējie izdevumi, un nākamgad no šiem līdzekļiem pieaugums plānots visām nozarēm. Pieaugs zemākās algas, līdz 300 eiro palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, savukārt pēc gada plānota minimālās darba algas palielināšana līdz 500 eiro mēnesī, informē par valsts budžeta projekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Nākamgad papildu finansējums 228,7 miljonu eiro apmērā novirzīts sociālajai jomai, un viens no pasākumiem ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielinājums personām ar invaliditāti. Tas plānots 80 eiro apmērā līdzšinējo 64,03 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro līdzšinējo 106,72 eiro vietā. Līdz ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pieaugumu, palielināsies arī invaliditātes pensijas minimālais apmērs.

Tāpat no nākamā gada būs lielāka minimālā vecuma pensija. Tā vairs nebūs atkarīga no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, bet tās aprēķināšanā par pamatu ņems aprēķina bāzi, ko noteiks valdība un kas vispārējā gadījumā plānota 80 eiro apmērā.

Ar nākamo gadu virkne pabalstu vairs nebūs saistīti ar minimālo mēneša darba samaksu. Tas skars valsts garantētos uzturlīdzekļus, kā arī minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnu uzturam audžuģimenēs. Valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs būs noteikts likumā, savukārt uzturlīdzekļu apmēru par audžuģimeņu bērniem noteiks Ministru kabinets. Uzturlīdzekļu apmērs turpmāk saglabāsies līdzšinējā apmērā, un atkarībā no valsts ekonomiskās situācijas un budžeta iespējām pabalstu apmērus varēs pārskatīt.

Nākamajā gadā papildu līdzekļi tiks novirzīti darba samaksas palielināšanai, tostarp 60 miljoni eiro atalgojuma paaugstināšanai ārstniecības personām, 23 miljoni eiro pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai, 2,3 miljoni eiro probācijas dienestā nodarbinātajiem un tiesu darbiniekiem, 10,7 miljoni iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, 8,3 miljoni kultūras darbinieku algām.

Papildu līdzekļi 4,3 miljonu eiro apmērā nākamgad paredzēti kompensējamiem medikamentiem un trīs miljoni – reto slimību pacientu ārstēšanai.

7,8 miljonus eiro plānots papildus novirzīt autoceļu sakārtošanai, savukārt 5,9 miljonus eiro mediju darbības pilnveidošanai, tostarp sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un informatīvās telpas stiprināšanas pasākumiem. Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai paredzēts 1,1 miljons eiro.

Pašvaldībām to funkciju veikšanai nākamgad plānots finansējuma pieaugums 63,1 miljona eiro apmērā.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām. Politiskajai partijai, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās pārvarējusi 2% barjeru, par katru saņemto balsi Saeimas vēlēšanās tiks piešķirti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās – 0,5 eiro, bet par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās – arī 0,5 eiro.

Nākamgad, turpinot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, plānots stiprināt nodokļu administrācijas iesaisti godīgas uzņēmējdarbības veicināšanā, paredzot tai tiesības nodokļu maksātājus informēt par potenciālo darījumu partneru riskiem pievienotās vērtības nodokļa jomā. Tāpat plānoti pasākumi, lai nodrošinātu ērtu un ātru publisku pieejamību uzņēmumu reģistrācijas informācijai bez maksas.

Nodokļu jomā nākamgad lielāka nodokļa likme būs par azartspēļu automātiem, ruletēm, kāršu un kauliņu spēlēm. Tāpat nodokļa likme pieaugs par atsevišķu dabas resursu ieguvi un tiks ieviests nodoklis par atkritumu sadedzināšanu, savukārt atcelts nodokļa atbrīvojums par dabas resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā.

Nākamā gada valsts budžeta likums stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Foto: Saeimas kanceleja

1,109 skatījumi




Video

Kariņš demisionē no ārlietu ministra amata

28/03/2024

Saistībā ar speciālo avioreisu izmantošanu premjerēšanas laikā Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atkāpsies no ārlietu ministra amata. Krišjānis Kariņš no amata atkāpsies ar 10.04,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes

28/03/2024

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu

28/03/2024

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas

27/03/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...

Lasīt tālāk
Video

“Apvienotais saraksts” pieprasa Artura Krišjāņa Kariņa demisiju

27/03/2024

Pagājušajā nedēļā Ģenerālprokuratūras pieņemtais lēmums par kriminālprocesa ierosināšanu apstiprināja acīmredzamo – Artura Krišjāņa Kariņa VIP lidojumos lielā apjomā izšķērdēta...

Lasīt tālāk
Video

Rajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā

26/03/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu

25/03/2024

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...

Lasīt tālāk
Video

Aizsardzības ministrija piedāvā risinājumus vēja parku attīstībai Latvijā

25/03/2024

Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un Latvijas teritorijas karti, lai...

Lasīt tālāk
Video

Vēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm

25/03/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...

Lasīt tālāk
Video

Tuvākajās dienās laika apstākļi saglabāsies līdzīgi

25/03/2024

Tuvākajās dienās būtiskas izmaiņas laikapstākļos nav sagaidāmas – brīžiem uzspīdēs saule, palaikam mākoņi atnesīs lietu, dažviet arī slapju sniegu, sniegu. Pavasarīgāku laiku sagaidīsim...

Lasīt tālāk