Mūs cērpj – mēs dumji smaidām?
Latvijas nodokļu iekasēšanas politika un prakse šodien ir uzskatāms piemērs parunai par aitām un cirpējiem. Turklāt ar PVN izmānīšanas shēmām tiek “frizēta” pati valsts – atbrīvojot tās kasi no godprātīgu nodokļu maksātāju pienesuma, graujot viņu motivāciju.
Tev, lasītāj, ir vērts iegaumēt jau leģendāro nosaukumu: SIA “Tendem Neman”. Tā sauc pēdējo publiski zināmo Latvijas “čempionu” nodokļu nemaksāšanā – uzņēmumam pērnajā gadā bija 43,742 miljoni eiro lielas saistības pret valsts kasi. Kopš šī gada sākuma – jau 45,91 miljons.
Šo summu neizbēgami nāksies norakstīt zudībās. Tas netraucē nodokļu (ne)iekasētājiem spītīgi palielināt parāda apjomu, pierēķinot arvien jaunas soda naudas par kavējumu. (Kopējā nodokļu parādu summa šā gada 1. augustā bijusi 1,42 miljardi eiro, no tiem VID par piedzenamiem uzskatīja 142,7 miljonus euro – NRA, 29.08.2016).
Novembrī Talejas ielas iestāde šo praksi pārtrauca: to nepieprasot LR normatīvie akti. (Tagad, līdz ar jauno vadību, tā tika atjaunota.) Nodokļu piedzinēju vēlme nepublicēt tādu sarakstu bija acīmredzama, jo no parādnieku kaunināšanas instrumenta tas ir pārvērties VID mazspējas apliecinājumā, mudinot afēristus īstenot jaunas “PVN karuseļu” blēdības. Tāpēc iestāde līdz šim kategoriski noraidīja žurnālistu lūgumus sniegt informāciju par nemaksātājiem, parādu cēloņiem un iespējām tos piedzīt.
***
“Tendem Neman” (TN) ir/bija mobilo telefonu vairumtirdzniecības uzņēmums. Kā SIA vienīgais īpašnieks tiek minēts Lietuvas pilsonis Nikolajs Siņagins.
2014. gadā TN apgrozīja vērienīgu summu – 38,865 miljonus eiro, gūstot 222,2 tūkstošus peļņā. (2012. gadā firmai apgrozījuma nebija vispār, bet, salīdzinot ar 2013. gadu, tas palielinājās 86,7 reizes!)
Tāpēc aģentūras LETA un portāla “Firmas.lv” veidotais 2015.gada Latvijas biznesa gada pārskats šo uzņēmumu ierindoja “iekārtu un piederumu birojam un ražošanai tirdzniecības” jomas līderu trijniekā – aiz SIA “Ourea” un SIA “Onika Trade” (tā, starp citu, uzrādīja sev divus darbiniekus). Priekšstatam: saldumu ražotāja “Laima” apgrozījums 2014. gadā bija 10 miljoni eiro, “Hanzas maiznīcai” – 20 miljoni. Tāpat žurnāls “Kapitāls” iekļāva TN Latvijas eksportētāju TOP100 – par vairumtirdzniecību Čehijā, Rumānijā, Dānijā. Gluži vai jābrīnās, kā uzņēmums netika pie kādās uzņēmēju asociācijas vai pat Ekonomikas ministrijas balvas par savu straujo izaugsmi…
Fiskālā joma ir apliecinājums, ka mums joprojām papīrs pacieš visu. Vai tu, lasītāj, ticētu veiksmes stāstam par uzņēmumu, kas gada laikā gandrīz deviņdesmitkāršo savu apgrozījumu, tam sasniedzot teju vai četrdesmit miljonus eiro? Turklāt pilnībā iztiekot bez bankas kredīta un nodarbinot… vienu darbinieku!!! (Meklējiet TN “Nozares.lv” publikācijas sadaļā “Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai”.)
Diemžēl tādās teiksmās grūti izskaidrojamā lētticībā klausījās ne tikai Valsts ieņēmumu dienests. Arī ekonomikā specializējušies masu mediji, riskējot ar savu reputāciju.
***
Savukārt 2015. gada finanšu rezultātus SIA vairs neiesniedza, kaut gandrīz visu gadu uzņēmums pieteica iespaidīgu apgrozījumu – vidēji trīs miljonus eiro mēnesī. Ar VID lēmumu kompānijas saimnieciskā darbība 2016. gada februārī tika apturēta, Uzņēmumu reģistra valsts notārs Siņaginu – visticamāk, SIA viltusīpašnieku – martā atbrīvoja no uzņēmuma valdes locekļa amata. Kādreizējais “topuzņēmums” izrādījās reģistrēts bijušās kopmītnēs Rīgā, Burtnieku ielā 33 – par to attiecīgās istabas īpašnieks sacīja neko nezinām. Savos “ziedu laikos” TN bija reģistrēts Salaspilī, Krasta ielā 3 – kā liecina vietas foto, zaļā pļavā…
“Neatkarīgās” ekonomikas apskatnieks Arnis Kluinis jau uzstādīja (NRA, 29.08.2016) diagnozi TN “rekordam” un tādam biznesam kopumā: “Latvijā gadu no gada mainās šādu firmu nosaukumi vienā un tajā pašā darbības nozarē – elektronikas un sadzīves preču vairumtirdzniecībā. Nekādu preču un to tirdzniecības šajā gadījumā nav, bet ir dokumentu kārtošana pievienotās vērtības nodokļa naudas izkrāpšanai, pret ko VID ir bezspēcīgs.”
Shēmas princips: tiek deklarēti fiktīvi darījumi, kas it kā notikuši ES un citur ārzemēs, no VID saņemot PVN atmaksu. Turklāt viena un tā pati preču partija var tikt viltus darījumos apgrozīta daudzreiz, “vizināta karuselī”.
VID, protams, klusē, vai TN izkrāpa tam naudu. Taču informācija par SIA veiktajiem darījumiem uzrāda ļoti interesantu lietu: firma “nez kāpēc” kalpo par starpnieku preču piegādātājiem un saņēmējiem, kaut tiem ir savstarpēji tieši biznesa kontakti. Pieci lielākie TN darījumu partneri (no pavisam 43) ES valstīs, kam SIA piegādāja preces, ir tie paši, kam preces piegādā arī TN darījumu partneri – tie paši, no kuriem SIA iegādājās savu tālākpārdodamo preci. Droši vien “Rietumu bankas” un “Swedbank”, kurās naudu apgrozīja TN, darbiniekiem kaut kādas dīvainības iekrita acīs – bet vai tādēļ zaudēt klientu?
Pērnā gada septembrī TN, nodokļu nemaksāšanas “rekordistu”, sīkāk centās izpētīt TV3 raidījuma “Nekā personīga” žurnālisti. Nekādus milzu panākumus viņi gan neguva – šādi projekti apzināti tiek radīti tā, lai visi gali paliktu ūdenī. (Arī man, “pārstaigājot kartupeļlauku”, kā redzat, diži jaunatklājumi neradās. Šis teksts ir uzsildīta zupa – ar naivu domu, ka atgādināšana = zināšanu māte.)
“Nekā personīga” komanda noskaidroja, ka TN ir cieši saistīts ar VID parādnieku pēdējā saraksta “sudraba medaļas” ieguvēju SIA M4U (parāds valstij ir 34,012 miljoni eiro), arī mobilo tālruņu tirgotāju. Šīs SIA amatpersonas un īpašnieki ir Krievijas pilsoņi. Taču abu firmu izveide un darbība ir saistīta ar Latvijas iedzīvotāju Mihaila Kočņevu (līdzdarbojas vairākos desmitos uzņēmumu). Tās strauji un bez kredītiem “uzpumpēja” apgrozījumu 2014. gadā, turklāt abas nodarbojās ar vairumtirdzniecību: iepirka aparātus Polijā, Igaunijā, Lielbritānijā vai Vācijā un pārdeva ES valstīs vai Krievijā.”Nekā personīga” žurnālisti piefiksēja, ka pat gramatikas kļūdas abu firmu gada pārskatos ir identas.
Raidījums toreiz paziņoja: “kamēr VID auditē, pārbauda un izmeklē, tie paši cilvēki neslēpjoties miljonus starptautiskos darījumos groza jau citā uzņēmumā”. Jo, neviena netraucēts, darbu turpināja nodokļu parādnieka SIA M4U klons – SIA “M4U Group”: firmai ir tas pats īpašnieks, grāmatvedību un lietvedību kārto Kočņevs.
***
Stāstā par “topuzņēmumu” TN pat īsti nešokē VID demonstratīvais aklums. Iestāde deevolucionē Latvijas birokrātijas “labākajās” tradīcijās, tā ir novājināta merkantilās reorganizācijās. Nespēja atklāt un preventīvi novērst “karuseļu” shēmas ir loģisks rezultāts politiķu un iestādes vadības rosībai.
Mani pašu daudz vairāk un tīri profesionāli pazemo vienaldzība, ar kādu cunftes kolēģi, ekonomikas lietpratēji, tiražēja blēņas par viena darbinieka uzņēmuma milzu sasniegumiem. Droši vien paši savā starpā par to jokoja: vai nevajadzētu uzrakstīt depešu VIDam, lai paliek veiksminieku zem lupas? Vajadzēja, ai kā vajadzēja…
Foto: moritz320/https://pixabay.com/en/users/moritz320-1260270/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
LBAS aicina politikas veidotājus apsvērt izmaiņu darba tiesībās sekas un nepieļaut darba devēju problēmu risināšanu uz darbinieku rēķina
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda – nav pieļaujams, ka uzņēmēji savas grūtības uzņēmumā mēģina risināt uz darbinieku interešu rēķina, samazinot viņu sociālās...
Lasīt tālākIestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild septiņu darbdienu laikā
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības būs jāatbild septiņu darbdienu laikā. To paredz trešdien, 22.oktobrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLPPA: pāreja uz īstermiņa līgumiem sekmēs pārvadātāju atgriešanos pie vecākiem autobusiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,2 procentpunktiem
2025. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,2%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākAugustā tūristu mītnēs apkalpots par 3,1% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada augustā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 392,9 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 3,1% pieaugumu pret 2024. gada augustu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati,...
Lasīt tālākRīgas sabiedriskajā transportā šī gada septembrī par 5,5% vairāk pārvadāto pasažieru nekā pērn
Šī gada septembrī Rīgas sabiedriskajā transportā pārvietojušies 10 606 593 pasažieri, kas ir par 5,5% vairāk nekā šajā pašā mēnesī iepriekšējā gadā. No tramvajiem populārākais...
Lasīt tālākBirokrātijas mazināšanas nolūkā paredz atvieglot kūrorta statusa piešķiršanas kārtību
Lai mazinātu birokrātisko slogu gan valsts iestādēm, gan pašvaldībām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina mainīt kūrorta statusa piešķiršanas kārtību – noteiktu teritoriju par kūrortu...
Lasīt tālāk“Laima” sortimentā divas jaunas konfektes piena šokolādes glazūrā
Latvijā iecienītais saldumu zīmols “Laima” turpina attīstīt un stiprināt savu produktu sortimentu un iepriecina saldummīļus ar jaunām konfektēm piena šokolādes glazūrā. Jaunums divās...
Lasīt tālākUzsākt būvniecību, reģistrēt būvi un nostiprināt īpašumtiesības varēs ar vienu iesniegumu
Būvniecības uzsākšanai un būves reģistrācijai, kā arī būves īpašumtiesību nostiprināšanai būs nepieciešams tikai viens kopīgs iesniegums. To noteic Saeimā ceturtdien, 9.oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī patēriņa cenu kāpums bija viens no mērenākajiem pēdējos gados
Septembrī patēriņa cenas pieauga, taču kāpums bija viens no mērenākajiem pēdējos gados, ko noteica vājāka sezonālā ietekme un zemāks spiediens no pārtikas un energoresursu cenām. Saskaņā...
Lasīt tālāk