• Tweet

Augstskolu reformas bija nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka augstākā izglītība atspoguļo tās straujās pārmaiņas, kas notiek citās nozarēs, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

“Augstskolu reformas bija nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka augstākā izglītība atspoguļo tās straujās pārmaiņas, kas notiek citās nozarēs – tehnoloģiju attīstību, digitalizāciju, kā arī globālās tendences, kas parāda pētniecības un augstākās izglītības ciešāku integrāciju, augstskolu lomu inovāciju radīšanā, zināšanu pārnesē uz industriju, kā arī augstskolu lomu cilvēkkapitāla veidošanā, kas veido pamatu tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai. Augstskolu likuma grozījumi ir ielikuši pamatu, lai Latvijas augstākā izglītība ietu šādu attīstības ceļu,” sacīja Muižniece.

Vaicāta, ar ko pamatota ir augstskolu padomju izveidošana, Muižniece norādīja: “Augstskolu padomes visā pasaulē ir tipiska augstskolu pārvaldības institūcija, atšķirīgi ir to izveidošanas un darbības modeļi. Būtībā padomes atver augstskolu pārvaldību plašākai sabiedrības līdzdalībai un sniedz iespēju spēcīgiem industrijas līderiem piedalīties augstskolas stratēģiskā vadībā. Latvija bija pēdējā valsts Eiropā, kura vēl nebija iedibinājusi savā sistēmā augstskolu padomes.”

“Runājot par izvēles kārtību – nozares ministrija un augstskolas senāts virza vienādu skaitu padomes locekļu atbilstoši augstskolas tipam un saskaņā ar MK noteikumiem “Ministru kabineta virzītu valsts augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzīšanas un atsaukšanas kārtība”. Par to, kāpēc prezidents ir pilnvarots personīgi izvirzīt vienu padomes locekli – tā ir likumdevēja izvēle,” piebilda ministre.

Foto: Valsts kanceleja