• Tweet

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šonedēļ atklāja, ka ASV Finanšu ministrijas iznīcinošais paziņojums par ABLV banku Latvijas amatpersonām bijis gaidāms. Pērnā gada rudenī Latvija saņēmusi slepenu ASV brīdinājumu, ka netiks vairs paciesta naudas atmazgāšana un ANO sankcijām pakļauto valstu apkalpošana Latvijas bankās. Neilgi pēc šī signāla saņemšanas Finanšu kapitāla tirgus komisija tomēr nolēma nesodīt ABLV banku par darījumiem ar Ziemeļkoreju. Tad arī ASV puse rīkojusies pati, iznīcinot trešo lielāko Latvijas kredītiestādi ABLV, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Par to, ka ASV iejaukusies Latvijas ekonomiskajās lietās neviena amatpersona pretenzijas Maršalam Bilingslijam neizteica. Visi pauda gatavību ar skubu ķerties pie ASV ieteikumu izpildes.

Premjerministrs Māris Kučinskis, kurš iepriekš augtus vērtēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kapacitāti, šonedēļ sarunā ar ASV finanšu ministra vietnieku Maršalu Bilingsliju piekritis, ka netīrās naudas apjomus Latvijas valsts nav spējusi izkontrolēt.

“Latvija var atļauties tikai tik daudz naudas, cik viņa spēj nokontrolēt. Un tiek katrā ziņā nav 40% riskantas naudas, to es domāju, ka arī lielākas valstis nevar,” izteicies Kučinskis.

Pirms Bilingslija vizītes amatpersonas vēl runāja par pakāpenisku nerezidentu apkalpošanas samazināšanu. Tagad sola šo biznesu izbeigt nekavējoties. Čaulas firmu apkalpošanu aizliegšot uzreiz, nerezidentu darījumus trecientempos samazinās uz pusi.

Tas ir iznīcinoši bankām, kas tieši uz tādiem specializējas. Finanšu ministre Dana Reizniece Ozola pieļāva, ka problēmas var rasties 10 Latvijas kredītiestādēm. “ASV paziņojums un ABLV liktenis, manuprāt, arī bijis diezgan labs signāls pārējām bankām, nu, vai nu jāmaina biznesa modelis vai darbība principā jābeidz,”norādīja ministre.

“Nekā personīga” noskaidroja, ka Latvijas amatpersonu ietekmēšanai ASV finanšu ministra vietnieka Bilingslija rokās ir bijis kāds spēcīgs arguments.

Jau no pērnā gada pārbaudi Latvijā veic Eiropas Padomes organizācijas Moneyval eksperti. Nepublicētā ziņojuma pirmais uzmetums Latvijai esot nelabvēlīgs. Gala versiju publiskošot rudenī. Ja situācija neuzlabosies, tas var iedragāt Latvijas kredītreitingu un apdraudēt visas valsts piekļuvi ASV finanšu tirgum.

“Bet skaidrs ir, ka piekļuvei Amerikas Savienoto valstu tirgum, tātad, lai mums šāda piekļuve būtu, mums ir jārīkojas principā diezgan ātri. Bez tam šis process ir saistīts ar valsts interesēm un ar Latvijas vērtējumu Moneyval organizācijā,” norādījis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Pēdējā gada laikā atklājās un dokumentāli bija pierādīta Krievijas iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanās. To amerikāņi esot pielīdzinājuši 11.septembra uzbrukumam. Bilingslijs esot runājis par iespēju Krievijai iejaukties Eiropas NATO dalībvalstu politiskajos procesos, izmantojot Latvijas bankas. Un banku attīrīšana esot Latvijas kā NATO frontes līnijas dalībvalsts pienākums. Tas apspriests ar premjerministru Māri Kučinski.

“Mēs ar viņu runājām par soļiem, kas būtu jāsper pret naudas atmazgāšanu un Latvijas banku sektora uzlabošanu. Mēs atbalstīsim Latvijas valdību. Latvija ir NATO dalībvalsts, svarīga ASV. Esmu šeit, lai izrādītu to atbalstu un respektu un lai strādātu kopā par šiem jautājumiem (…) Premjerministrs ir nospraudis vīziju, zinu, ka viņš sniegs vairāk detaļas pēc dažām stundām un dienām. Mēs atbalstām ideju, ka jāsamazina čaulas kompānijas, ne rezidentu depozīti Latvijas banku sistēmā,” komentēja Bilingslijs.

“Jāsaprot, ka mēs esam kā NATO dalībvalsts un esam arī pierobežas valsts Eiropas Savienībā un tāpēc mēs sarunā sapratāmies par to, ka šeit šajā gadījumā visas tās naudas plūsmas, kas varētu būt riskantas, kas iet cauri Latvijai, ir jābūt nodrošinātai ļoti lielai uzraudzībai, pie līdzšinējā apjoma ir apšaubāmi, ka mēs to varam izkontrolēt,” norādīja Kučinskis.

Ceturdienas vakarā Bilingslijam bija neformāla saruna ASV vēstnieces rezidencē ar Saeimas deputātiem. Arī tiem viņš ir stāstījis par draudiem no Krievijas. Pieminējis arī, ka bankām īpaši būtu jāuzmanās no norēķiniem ar Ķīnas un Krievijas kredītiestādēm.

Savas vizītes noslēgumā ASV finanšu ministra vietnieks apmeklēja vēl kādu iestādi Rīgā – Drošības policiju. Kāds Latvijas politiķis Bilingslijam minējis iespēju, ka necaurspīdīgā banku sistēma ļaujot ietekmēt Saeimas vēlēšanas. Iespējams, tieši šis aspekts tika pārrunāts Bilingslija vizītē Drošības policijā.

Cīņā pret naudas atmazgāšanu ASV nostāja nav bijusi viennozīmīga vienmēr. ASV varasiestādes pašas izmantojušas piesegt kompānijas savu interešu īstenošanā. Pirms deviņiem gadiem sabiedrībai kļuva zināms par slepenu CIP cietumu zirgu fermā Lietuvā, kur Persijas līča kara laikā tikušas izvietotas un spīdzinātas personas, kas turētas aizdomās par sadarbību ar Al Qaeda. Toreiz atklājās, ka, lai fermu reģistrētu uz Delaveras ārzonas kompānijas Elite LLC vārda, kā tās dibinātājs uzrādīts ar Latvijas pilsoni Staņislavu Gorinu saistīts ofšors Panamā. Dokumenti liecina, ka Gorins pats gājis uz kādu ārvalstu vēstniecību Rīgā, lai apstiprinātu savas pases datus, un tos varētu ierakstīt ofšoru dokumentos. Tagad ASV paziņojusi, ka Latvijā šādas kompānijas izmantot nedrīkst.

“Abas puses ir vienisprātis, ka riskants nerezidentu bizness ir būtiski jāsamazina, tas ir vakardienas biznesa modelis. ASV puse no savas puses apliecināja, ka arī turpmāk būs partneris mums šajā procesā,” norādīja Reizniece – Ozola.

Tikmēr Bilingslijs neatklāj, vai atvedis pierādījumus amatpersonu korupcijai. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume norādījis, ka par iesniegtās informācijas saturu nedrīkst runāt.

Iespējams, ka tā bija sagadīšanās, bet reizē ar Bilingsliju KNAB telpās piektdien atradās arī ABLV bankas vadītājs un līdzīpašnieks Ernests Bernis. Arī par to KNAB komentārus nesniedz.

Tikmēr bankas pārstāvis raidījumam rakstiski paskaidroja, ka ABLV valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis piektdien sniedza KNAB liecību kriminālprocesā, kas uzsākts pēc bankas iesnieguma. Tajā banka norāda uz bankas prāt ilgstošu bankas nomelnošanu, ko varētu būt veikusi augsta Latvijas amatpersona, kuru tur aizdomās par cita smaga nozieguma izdarīšanu.

Šonedēļ tika publicēta arī Yahoo News izmeklējošā žurnālista Maikla Isikova un vietnes Mother Jones Vašingronas korespondenta Deivida Korna grāmata “Krievu rulete” – stāsts par Putina karu Amerikā un Donalda Trampa ievēlēšanu. Grāmatā publicētas tā laika aculiecinieku stāsti par prezidenta Baraka Obabas lēmumu nepubliskot ASV dienestu rīcībā esošās ziņas par Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitu noguldījumiem Latvijas bankās.

Foto: Pixabay