MK apstiprina valsts budžeta bāzes izdevumu apmēru turpmākajiem trim gadiem

Otrdien, 24. augustā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2022., 2023. un 2024. gadam, paredzot 2022. gada konsolidētā budžeta izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā.
2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 8 741,1 miljonu eiro apmērā un 2023. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 8 568,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti 668,1 miljonu eiro apmērā 2022. gadam un 732,3 miljonu eiro apmērā 2023. gadam. 2024. gadam izdevumi noteikti 8 542,8 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2023. gadam palielināti 706,5 miljonu eiro apmērā.
Būtiskākās izmaiņas 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos veido paredzētais finansējums 104,9 miljonu eiro apmērā vakcinācijai pret Covid-19, augstas gatavības projektu finansēšanai 97,8 miljoni eiro, ģimenes valsts pabalstam – 90,9 miljoni eiro, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanai plānotie izdevumi 14,5 miljonu eiro apmērā.
Tāpat 2022. gadam izdevumu pieaugumu ietekmē valsts plānotais līdzfinansējums 316,8 miljonu eiro apmērā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai. Savukārt no ārvalstu finanšu palīdzības 22,4 miljoni eiro papildus plānoti Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības projektiem, kā arī 10,9 miljoni eiro paredzēti Satiksmes ministrijai dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanai.
Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2022. gadam aprēķināti 3 387,5 miljonu eiro apmērā, 2023. gadam 3 540,9 miljonu eiro apmērā un 2024. gadam 3 771,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2022. gadam izdevumi palielināti 160,9 miljonu eiro apmērā, 2023. gadam izdevumi palielināti 159,9 miljonu eiro apmērā. 2024.gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2023. gadam palielināti 390,6 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumu pieaugumu 2022. gadam veido papildu finansējums 77,3 miljonu eiro apmērā vecuma pensijām, 56,6 miljonu eiro novirzīšana slimības pabalstiem, 15,4 miljonu eiro – bezdarbnieku pabalstiem, 7,1 miljona eiro novirzīšana vecāku pabalstiem.
2002. un 2023. gadam bāzes izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu attiecīgajam gadam. Savukārt 2024. gadam izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz 2023. gadam apstiprināto ietvaru, to koriģējot atbilstoši MK 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr.867 prasībām un MK pieņemtajiem lēmumiem.
Speciālajā budžetā korekcijas veiktas, ņemot vērā prognozes valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu, darba tirgus rādītājiem, patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm un citiem faktoriem.
Vēl par tēmu:
Janvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālākMājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem
Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālākVSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākFM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākKā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālākSaeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālāk