MK apstiprina valsts budžeta bāzes izdevumu apmēru turpmākajiem trim gadiem
Otrdien, 24. augustā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2022., 2023. un 2024. gadam, paredzot 2022. gada konsolidētā budžeta izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā.
2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 8 741,1 miljonu eiro apmērā un 2023. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 8 568,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti 668,1 miljonu eiro apmērā 2022. gadam un 732,3 miljonu eiro apmērā 2023. gadam. 2024. gadam izdevumi noteikti 8 542,8 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2023. gadam palielināti 706,5 miljonu eiro apmērā.
Būtiskākās izmaiņas 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos veido paredzētais finansējums 104,9 miljonu eiro apmērā vakcinācijai pret Covid-19, augstas gatavības projektu finansēšanai 97,8 miljoni eiro, ģimenes valsts pabalstam – 90,9 miljoni eiro, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanai plānotie izdevumi 14,5 miljonu eiro apmērā.
Tāpat 2022. gadam izdevumu pieaugumu ietekmē valsts plānotais līdzfinansējums 316,8 miljonu eiro apmērā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai. Savukārt no ārvalstu finanšu palīdzības 22,4 miljoni eiro papildus plānoti Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības projektiem, kā arī 10,9 miljoni eiro paredzēti Satiksmes ministrijai dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanai.
Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2022. gadam aprēķināti 3 387,5 miljonu eiro apmērā, 2023. gadam 3 540,9 miljonu eiro apmērā un 2024. gadam 3 771,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2022. gadam izdevumi palielināti 160,9 miljonu eiro apmērā, 2023. gadam izdevumi palielināti 159,9 miljonu eiro apmērā. 2024.gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2023. gadam palielināti 390,6 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumu pieaugumu 2022. gadam veido papildu finansējums 77,3 miljonu eiro apmērā vecuma pensijām, 56,6 miljonu eiro novirzīšana slimības pabalstiem, 15,4 miljonu eiro – bezdarbnieku pabalstiem, 7,1 miljona eiro novirzīšana vecāku pabalstiem.
2002. un 2023. gadam bāzes izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu attiecīgajam gadam. Savukārt 2024. gadam izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz 2023. gadam apstiprināto ietvaru, to koriģējot atbilstoši MK 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr.867 prasībām un MK pieņemtajiem lēmumiem.
Speciālajā budžetā korekcijas veiktas, ņemot vērā prognozes valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu, darba tirgus rādītājiem, patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm un citiem faktoriem.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk