Ministru prezidente: iekšējai un ārējai drošībai piešķirtie papildu līdzekļi nonāks arī Latgales ekonomikā
Latvija veic būtiskas investīcijas, lai sargātu un stiprinātu Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas. Tāpēc Latvija turpinās aktualizēt jautājumu par papildu ES atbalsta nepieciešamību ekonomiskās aktivitātes veicināšanai reģionos, kas ir tuvu ES ārējām robežām. Tā uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa, kura piektdien, 20. septembrī, apmeklēja Rēzeknes pilsētu un novadu.
Valsts robežsardzes koledžā E. Siliņa tikās ar topošajiem robežsargiem, kinologiem, kā arī Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvjiem, ar kuriem pārrunāta dienestu, pašvaldības un valdības sektoru efektīva sadarbība, risinot ar valsts drošību saistītos jautājumus.
Tāpat Ministru prezidente tikās ar Rēzeknes novada deputātiem un Rēzeknes valstspilsētas pagaidu administrāciju, kas veic pasākumus, lai stabilizētu pilsētas saimniecību. E. Siliņa norādīja, ka nozīmīga daļa nākamā gada budžetā piešķirto papildu līdzekļu nonāks Latgalē – robežsargu un citu dienestu darbinieku atalgojuma pieauguma veidā un robežas stiprināšanas un citos pasākumos. Tāpat nākamgad uzņēmējiem būs izdevīgāks darbaspēka nodokļu režīms.
Vizītes laikā E. Siliņa piedalījās jaunā “Bite Latvija” Rēzeknes biroja atklāšanā. Birojs nodrošinās darbavietas aptuveni 150 cilvēkiem. Tāpat Ministru prezidente apmeklēja munīcijas ražotāju “Baltic Bullets” un “Latvijas Finieris” meitasuzņēmumu “Verems”, kur tikās ar visa reģiona uzņēmējiem.
“Rēzeknē un ap to esošajās pašvaldībās strādā ļoti daudz uzņēmīgu un darbīgu cilvēku, kuri rūpējas par Latgales un visas Latvijas attīstību. Iekšējai un ārējai drošībai piešķirtie papildu līdzekļi nonāks arī Rēzeknē un visā Latgalē. Latvija sargā ES ārējās robežas, veicot lielas investīcijas gan Nacionālajos bruņotajos spēkos, gan robežas nostiprināšanā. Tāpēc turpināsim ES aktualizēt jautājumu par papildu atbalsta nepieciešamību reģioniem, kas ir tuvu ES ārējām robežām. Ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka Rēzeknes valstspilsētas pagaidu administrācija veic pasākumus, lai savestu kārtībā pilsētas saimniecību un lai investīciju projekti veicinātu ekonomikas attīstību. Tikko atbalstītas izmaiņas nodokļos, kas nozīmē, ka darbaspēka izmaksas kļūs konkurētspējīgākas – to izjutīs arī uzņēmēji Rēzeknes pilsētā un novadā, tāpat kā birokrātijas mazināšanas pasākumus – nekustamā īpašuma attīstības, finanšu un citos sektoros. Turpināsim būt vienoti darbā Latvijas labā!”
Vizītes laikā E. Siliņa arī apmeklēja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Rēzeknes pamatskolu – attīstības centru.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Kas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu....
Lasīt tālākPašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeima Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēl Mārtiņu Kazāku
Saeima ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M. Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M....
Lasīt tālākNedēļas nogalē Latvija atslēgsies no Krievijas elektrotīkla. Kas jāzina?
Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju neizmanto ārvalstu kapitālu
Luminor bankas veiktā aptauja atklāj – 55% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) savā darbībā neizmanto ārvalstu kapitālu.* Savukārt lielākā daļa to uzņēmumu, kas piesaista ārvalstu...
Lasīt tālākNeskatoties uz izmaiņām, Latvijā arvien augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā
Lai arī šajā gadā stājās spēkā vairākas nozīmīgas nodokļu reformas, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā, Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk2024. gada tiesu darbības rādītāji liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā
Tieslietu padome 2025. gada 24. janvāra sēdē izskatīja pagājušā gada tiesu darbības rādītājus, kuri liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā un nepieciešamību pēc resursu optimizācijas. 2024. gadā...
Lasīt tālākLDDK: Darbs pie valdības izdevumu samazināšanas jāsāk jau šodien
850 miljoni eiro ir minimālā summa, kādu jāspēj ietaupīt publiskā sektora izdevumos, veidojot nākamā gada budžetu, pie kura izstrādes darbu uzsāks jau martā. Lai nonāktu pie šāda rezultāta,...
Lasīt tālākKonceptuāli vienojas 50 miljonu eiro ES fondu finansējuma pārvirzīt patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei
Trešdien, 22. janvārī, finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā ministriju vadītāji un pārstāvji tikās Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komitejas sanāksmē. Tās mērķis bija...
Lasīt tālākDaļai pensionāru pārrēķinās janvāra pensijas un neizmaksāto starpību izmaksās janvārī un februārī; pašiem pensionāriem nekas nav jādara
Daļai pensionāru pārrēķinās janvāra pensijas un neizmaksāto starpību izmaksās janvārī un februārī; pašiem pensionāriem nekas nav jādara Kā zināms, no 2025. gada 1. janvāra ir...
Lasīt tālāk