Ministru prezidente: iekšējai un ārējai drošībai piešķirtie papildu līdzekļi nonāks arī Latgales ekonomikā
Latvija veic būtiskas investīcijas, lai sargātu un stiprinātu Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas. Tāpēc Latvija turpinās aktualizēt jautājumu par papildu ES atbalsta nepieciešamību ekonomiskās aktivitātes veicināšanai reģionos, kas ir tuvu ES ārējām robežām. Tā uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa, kura piektdien, 20. septembrī, apmeklēja Rēzeknes pilsētu un novadu.
Valsts robežsardzes koledžā E. Siliņa tikās ar topošajiem robežsargiem, kinologiem, kā arī Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvjiem, ar kuriem pārrunāta dienestu, pašvaldības un valdības sektoru efektīva sadarbība, risinot ar valsts drošību saistītos jautājumus.
Tāpat Ministru prezidente tikās ar Rēzeknes novada deputātiem un Rēzeknes valstspilsētas pagaidu administrāciju, kas veic pasākumus, lai stabilizētu pilsētas saimniecību. E. Siliņa norādīja, ka nozīmīga daļa nākamā gada budžetā piešķirto papildu līdzekļu nonāks Latgalē – robežsargu un citu dienestu darbinieku atalgojuma pieauguma veidā un robežas stiprināšanas un citos pasākumos. Tāpat nākamgad uzņēmējiem būs izdevīgāks darbaspēka nodokļu režīms.
Vizītes laikā E. Siliņa piedalījās jaunā “Bite Latvija” Rēzeknes biroja atklāšanā. Birojs nodrošinās darbavietas aptuveni 150 cilvēkiem. Tāpat Ministru prezidente apmeklēja munīcijas ražotāju “Baltic Bullets” un “Latvijas Finieris” meitasuzņēmumu “Verems”, kur tikās ar visa reģiona uzņēmējiem.
“Rēzeknē un ap to esošajās pašvaldībās strādā ļoti daudz uzņēmīgu un darbīgu cilvēku, kuri rūpējas par Latgales un visas Latvijas attīstību. Iekšējai un ārējai drošībai piešķirtie papildu līdzekļi nonāks arī Rēzeknē un visā Latgalē. Latvija sargā ES ārējās robežas, veicot lielas investīcijas gan Nacionālajos bruņotajos spēkos, gan robežas nostiprināšanā. Tāpēc turpināsim ES aktualizēt jautājumu par papildu atbalsta nepieciešamību reģioniem, kas ir tuvu ES ārējām robežām. Ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka Rēzeknes valstspilsētas pagaidu administrācija veic pasākumus, lai savestu kārtībā pilsētas saimniecību un lai investīciju projekti veicinātu ekonomikas attīstību. Tikko atbalstītas izmaiņas nodokļos, kas nozīmē, ka darbaspēka izmaksas kļūs konkurētspējīgākas – to izjutīs arī uzņēmēji Rēzeknes pilsētā un novadā, tāpat kā birokrātijas mazināšanas pasākumus – nekustamā īpašuma attīstības, finanšu un citos sektoros. Turpināsim būt vienoti darbā Latvijas labā!”
Vizītes laikā E. Siliņa arī apmeklēja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Rēzeknes pamatskolu – attīstības centru.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk