• Tweet

Krievijas noteiktais pārtikas embargo ir nevis krīze, bet gan konkrēti apstākļi, kuros ir jāturpina strādāt, tā šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Ministrs kategoriski noraidīja apgalvojumus, ka valsts būtu pagriezusi muguru piensaimniekiem, piebilstot, ka Latvijas valsts ir izdarījusi daudz vairāk nekā kaimiņvalstis – atbalsta programmas, maksājumi un kredītu procentu dzēšana ir tikai daži no veidiem, kā palīdzēts.

Viņš pauda viedokli, ka piensaimniecība aizvien ir perspektīva nozare:”Mums ir pazudis viens ļoti liels tirgus, taču Krievijas rīcību neviens iepriekš nevarēja paredzēt,” norādīja Dūklavs.

Viņš noraidīja apgalvojumus, ka Latvija līdz ar pārtikas embargo būtu zaudējušas piensaimniecības, piebilstot, ka zināms vien par gadījumiem, kad saimniecības bijušas spiestas izpārdot ganāmpulkus. Vienlaikus ministrs notikušo nesaista vienīgi ar noteikto pārtikas embargo, norādot, ka iemesli ir dažādi.

“Krievijas noteiktais embargo ir nevis krīze, bet gan konkrēti apstākļi, kuros ir jāturpina strādāt,” sacīja ministrs, piebilstot, ka Krievijas embargo jau ir kļuvis tik ilgstošs, ka radījis jaunus pastāvīgus apstākļus, kuriem jāpielāgojas.

Kā jau zināms, šogad atbildot uz sankciju pagarināšanu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šogad parakstījis dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija (EK) pēc ārkārtas sanāksmes Briselē, kura tika sasaukta, lai apspriestu atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, kuri pašlaik cieš no piena un liellopu nozares krīzes, paziņoja par 500 miljonu eiro piešķiršanu lauksaimniekiem.

Savukārt Latvijas valdība augusta vidū piena ražotāju atbalstam piešķīra 7,6 miljonus eiro. Neskatoties uz to, piensaimnieki vairākkārt norādījuši, ka piensaimniecība vairs nav rentabla un iepirkumu cena par litru nesedz pat pašizmaksu.