Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās, kurās iepazīstinām ar enerģētikas aktualitātēm, tai skaitā plānotajām izmaiņām regulējumā.
Nav skaidrs mērķis, ar kādu šodien Latvijas Radio 1 ziņās Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs pauda viedokli, ka pie esošajām elektroenerģijas cenām, varētu būt apgrūtināta vēja projektu attīstība. Šis viedoklis ir pretrunā ar daudzu vēja projektu attīstītāju viedokli, ar kuriem izstrādājot normatīvos aktus, sadarbojas ministrija.
Neraugoties uz to, ka vidēji ceturto daļu elektroenerģijas mēs importējam vai iegūstam no fosilās importa dabasgāzes, Latvijā nebūs jaunas OIK sistēmas elektroenerģijas tirgū, arī atjaunīgās enerģijas projektiem. Ja kāds attīstītājs uzskata, ka nevar savu projektu realizēt bez valsts atbalsta, aicinu meklēt iespējas attīstīt savu projektu kādā citā valstī. Latvijā ir pietiekami daudz vēja enerģijas projekti, kuri ir gatavi attīstīt vēja enerģijas parkus bez valsts atbalsta. Tā ir mana nostāja, un tā paliks nemainīga.
Liela mēroga vēja enerģijas projekti var palīdzēt nodrošināt lētāku enerģiju mums visiem, palielināt enerģētisko drošību un sekmēt investīciju ieplūšanu Latvijas valsts budžetā, ko izmantot, piemēram, veselības aprūpē, izglītības vai aizsardzības sektoros, tomēr šobrīd Latvijā nav pat teorētiska pamata runāt par nepieciešamību no valsts puses finansiāli atbalstīt.
1,5–2 GW elektroenerģijas par zemu cenu ir tas daudzums, kas Latvijai nepieciešams, lai paaugstinātu savu energodrošību, kļūstot pašpietiekamai. Analizējot attīstības tendences, ekspertu viedoklis ir, ka tik realizēti projekti aptuveni 2 GW apjomā, kas ir vien trešā daļa no šobrīd rezervētajām tīklu jaudām 5,6 GW. Kopumā attīstītāji vērtē iespējas būvēt gandrīz trīs reizes vairāk par rezervēto jaudu, tāpēc Latvijai ir iespējas iegūt nepieciešamo enerģijas apjomu uz brīvās tirgus konkurences nosacījumiem, nodrošinot Latvijas iedzīvotājus un tautsaimniecību ar konkurētspējīgu elektroenerģiju.
2024. gada 27. augustā Ministru kabinets apstiprināja KEM izstrādātos noteikumus, kas paredz sniegt ieguldījumu vietējā kopienā, proti, finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvos vēja parku tuvumā.
Vēl par tēmu:
Baltijas iedzīvotājus visvairāk satrauc cenu kāpums un ģeopolitiskā situācija
Iedzīvotājus Baltijas valstīs šobrīd visvairāk satrauc augošie pārtikas un ikdienas izdevumi, kā arī ģeopolitiskā situācija, liecina bankas Citadele aptauja. Patēriņa cenu kāpums satrauc...
Lasīt tālākFM: Inflācijas pieaugumu nosaka arvien straujākais pārtikas cenu kāpums
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā aprīlī ir paātrinājies līdz 3,9% gada griezumā, bet mēneša laikā cenas ir augušas par 1,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gandrīz...
Lasīt tālākPētījums: tuvākajā piecgadē elektroenerģijas patēriņš Latvijā varētu pieaugt par vairāk nekā 40%
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030. gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas...
Lasīt tālākLDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālāk