Ministre par VID vadītāja amata konkursu: Es ceru, ka Latvijā ir daudz talantīgu un uzņēmīgu cilvēku
Jauns konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatu ir vajadzīgs, lai redzētu godīgumu, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa norādīja, ka visiem ir jābūt vienādai iespējai un vienādām starta pozīcijām piedalīties pretendēšanā uz augsto amatu, ko jauna konkursa rīkošana arī nodrošināšot. “Es ceru, ka Latvijā aizvien ir daudz talantīgu un uzņēmīgu cilvēku, kam ir dzelzs nervi,” norādīja Reizniece-Ozola.
Ministre norādīja, ka apsver iespēju mainīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata konkursa procedūru, lai konkursa komisija būtu pārliecināta par visiem potenciālajiem riskiem.
Pēc viņas sacītā, VID vadītāja amata konkursā varētu tikt mainīta personāla atlases kompānija. Tāpat esot arī jāvienojas ar drošības iestādēm par to, kā notiks pretendentu pārbaude pirms kandidātu publiskas pasludināšanas. “Ir jābūt spējīgam izturēt daudzu pušu spiedienu un spējai atbildēt uz sev netīkamiem jautājumiem, piebilda Reizniece-Ozola.
Viņa gan noraidīja viedokli, ka pirmais konkurss bija brāķis. Tieši atklātība ir devusi rezultātu un devusi ziņas par Skujiņa reputācijas riskiem.
Ministre arī piezīmēja, ka konkursa atlases komisijas locekļi par savu darbu atalgojumu nesaņēma.
Šonedēļ Reizniece-Ozola plāno tikties arī ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, lai pārrunātu iespējamos uzlabojumus un izmaiņas VID vadītāja amata konkursa atlases procesā.
Jau ziņots, ka Māris Skujiņš atsaucis savu pieteikumu VID ģenerāldirektora amatam.
“Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši. Nācu ar izsvērtiem piedāvājumiem un skaidru vīziju par VID attīstību. Priecājos, ka tie tika atzinīgi novērtēti gan atlases komisijā, gan sarunā ar ministri, gan sarunās ar nozaru organizāciju pārstāvjiem, gan frakcijās. Šodien informēju Drošības policiju par melu kampaņas indikācijām, kas bija manā rīcībā. Pēdējās dienas ir spilgts apliecinājums politiskās kultūras purvam visnožēlojamākajā veidā. Šī epizode ir zaudēta, bet ilgtermiņā būsim uzvarētāji. Par savu lēmumu informēju ministri un Valsts kancelejas direktoru. Atvainojos savai ģimenei par pēdējo dienu elli,” teikts Skujiņa paziņojumā.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Pētījums: tuvākajā piecgadē elektroenerģijas patēriņš Latvijā varētu pieaugt par vairāk nekā 40%
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030. gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas...
Lasīt tālākLDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk