• Tweet

Pie Saeimas šodien gaidāms lielākais šāgada mediķu protests, kurā mediķi un pacienti paudīs viedokli par valdības sagatavoto veselības budžetu. Medicīnas darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris Neatkarīgajai saka: mēs iebilstam pret sagatavoto nākamā gada veselības budžeta projektu, jo faktiski naudas veselības aprūpei paredzēts pat mazāk nekā šogad.

«Deputātiem jāuzņemas atbildība – ja viņi uzskata, ka šis budžets ir pieņemams, un to pieņem, tad mūsu tiesības ir prasīt no viņiem atbildību par situāciju veselības aprūpes jomā, jā, un pat tādu atbildību kā vēlreizēju Saeimas atlaišanu,» sacīja V. Keris.

Lai saprastu, ko Veselības ministrija piedāvā nākamā gada budžetā un par ko būs pašiem jālemj, trešdienas pēcpusdienā Saeimas deputāti uz Saeimu bija izsaukuši arī veselības ministri Ingrīdu Circeni (Vienotība), kas uzsver: veselības aprūpes budžets nākamajam gadam ir palielināts no 443,2 līdz 446,1 miljonam latu, un par vairākiem miljoniem latu pieaudzis finansējums ambulatorajai un stacionārajai veselības aprūpei, kā arī kompensējamiem medikamentiem. I. Circene atzina, ka par 12 miljoniem gan samazināti sociālās drošības tīkla līdzekļi, kas tika novirzīti slimnīcām par maznodrošināto cilvēku (ienākumi līdz 150 latiem mēnesī) ārstēšanu, tomēr saglabāti visi sociālā spilvena pasākumi trūcīgām personām.

Vēl I. Circene lepojas, ka uz vienu Latvijas iedzīvotāju nākamgad veselības aprūpes budžetā tiks atvēlēts vairāk naudas, proti, 223 lati, bet šogad tie ir vien 218 lati.

Mediķu arodbiedrība gan nepiekrīt šim skaidrojumam un optimistiskajam viedoklim, ka budžeta izdevumi veselībai ir lielāki. Lai arī absolūtos skaitļos nākamā gada veselības nozares budžets palielināts par nepilniem trim miljoniem latu, veselības nozarei pieejamie līdzekļi būs mazāki nekā šajā gadā, jo nav ņemts vērā šogad papildus piešķirtais finansējums, un tas ir vairāk nekā 10 miljoni latu. Neatkarīgā rakstīja, ka vasarā divkārt veselības jomai tika piešķirts papildu finansējums. «Veselības nozares budžets nākamajam gadam palielināts tikai attiecībā pret šā gada budžeta bāzi, neskaitot šos papildus piešķirtos līdzekļus,» norāda V. Keris. Viņš par to informēja arī Saeimas deputātus, uzsverot, ka slimnīcas strādā ar pārstrādēm un tieši tāda pati situācija, visticamāk, izveidosies arī nākamgad, jo jau tagad skaidrs, ka ar bāzes finansējumu nepietiks.

Veselības ministre gan norāda, ka vismaz attiecībā uz valsts kontrolētajām slimnīcām tiks ievērota stingra prasība veidot sabalansētus budžetus, tas nozīmē, tik, cik naudas ir paredzēts, tik arī drīkst tērēt. Taču ne mediķu arodbiedrībai, ne citiem nav skaidrs, ko darīt ar pacientiem, kuri nāks pēc palīdzības, kad valsts atvēlētā nauda būs izsīkusi. Vakar par ambulatoro pasākumu – magnētiskās rezonanses izmeklējumu – pārtraukšanu paziņoja Stradiņa slimnīca – beidzies valsts finansējums; ja pacienti var samaksāt, pakalpojums tiks veikts par pilnu samaksu. Zīmīgi, ka tas attiecas uz ambulatoru pasākumu, kurus kā prioritārus uzsver Veselības ministrija, lai cilvēkus neievietotu slimnīcā. Jau iepriekš operācijas par valsts naudu pārtraukusi Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca.

«Slimnīca var uzlikt plāksnīti – valsts pakalpojumi beigušies, tagad tikai par maksu – vai arī dotēt pacientu izmeklēšanu uz algu rēķina, nodokļu rēķina vai tehnoloģiju rēķina, kas varētu nozīmēt sliktāku pakalpojumu kvalitāti,» saka V. Keris. Viņaprāt, nav korekti salīdzināt izdevumus uz vienu pacientu pa gadiem, jo iedzīvotāju skaits Latvijā arvien samazinās, kā arī naudas vērtība katru gadu ir cita.

Avots: nra.lv