• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
22/10/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Salīdzinot Baltijas valstu iedzīvotāju paradumus maksājumu kartes izmantošanā, Igaunijas iedzīvotāji biežāk izvēlas norēķināties ar karti par pakalpojumiem un precēm, ievērojami apsteidzot savus kaimiņus Latvijā un Lietuvā, kuri maksājumu kartes biežāk izmanto skaidras naudas izņemšanai no bankomāta, liecina SEB bankas dati Baltijā.

SEB bankas apkopotie dati liecina, ka šī gada deviņos mēnešos Igaunijā gandrīz pusi (47.5 procenti) no maksājumu kartes apgrozījuma veido maksājumi tirdzniecības vietās, kamēr Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir zemāks – attiecīgi 30.4 procenti un 26.8 procenti. Tas nozīmē, ka Latvijā no SEB bankas izsniegto maksājumu karšu kopīgā apgrozījuma tikai trešo daļu veidoja maksājumi par precēm un pakalpojumiem, bet lielāko daļu – 70 procentu apjomā veidoja bankomātos vai tirdzniecības vietās izņemtās skaidrās naudas apjoms.

Atšķirības Baltijas valstu iedzīvotāju paradumos varētu būt skaidrojamas ar tādiem objektīviem iemesliem kā iedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums katrā no valstīm un tirdzniecības vietās pieejamais POS terminālu skaits.

SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: „Kā zināms, maksājumi ar kartēm, izmantojot POS terminālus, ir populārāki blīvāk apdzīvotās vietās. Salīdzinot ar Latviju un Igauniju, iedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums Lietuvā ir vienmērīgāks kā rezultātā mazo pilsētu iedzīvotāji veido būtisku iedzīvotāju daļu, kuriem, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem daudz biežāk jāizņem skaidra nauda, lai varētu iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus mazajos lauku veikaliņos vai tirgus vietās.”

Arī pēc POS terminālu skaita, kas ļauj iedzīvotājiem norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem tirdzniecības vietās, Igaunija krietni apsteidz Latviju un Lietuvu. Pēc Baltijas valstu centrālo banku datiem, POS terminālu skaits uz tūkstošs iedzīvotājiem Igaunijā veido 21, Lietuvā – 14, bet Latvijā – 12.

SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: „Lai gan Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu, iedzīvotājiem pastāv mazāk iespēju norēķināties ar karti, tomēr Latvijas maksājuma karšu izmantošanas un skaidras naudas izņemšanas rādītājs ir augstāks. To visticamāk nosaka pilsētu faktors, proti, iedzīvotāju sadalījums Latvijā ir ļoti nevienmērīgs, ar tendenci koncentrēties atsevišķās lielākajās pilsētās.”

Kā liecina Baltijas valstu finanšu sektora uzrauga dati, bankomātu skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā un Igaunijā ir līdzīgs, bet dienvidu kaimiņos atpaliek – Lietuvā šis rādītājs ir 0.44, Latvijā – 0.6, Igaunijā – 0.7. Ar vienu maksājumu karti šī gada 6 mēnešos Igaunijā veiktais transakciju skaits sasniedza 59 reizes, Latvijā – 24, bet Lietuvā – 16.

427 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk