Maksājuma kartes Baltijas valstīs norēķiniem visbiežāk izmanto Igaunijā, bet skaidras naudas izņemšanai – Lietuvā un Latvijā
Salīdzinot Baltijas valstu iedzīvotāju paradumus maksājumu kartes izmantošanā, Igaunijas iedzīvotāji biežāk izvēlas norēķināties ar karti par pakalpojumiem un precēm, ievērojami apsteidzot savus kaimiņus Latvijā un Lietuvā, kuri maksājumu kartes biežāk izmanto skaidras naudas izņemšanai no bankomāta, liecina SEB bankas dati Baltijā.
SEB bankas apkopotie dati liecina, ka šī gada deviņos mēnešos Igaunijā gandrīz pusi (47.5 procenti) no maksājumu kartes apgrozījuma veido maksājumi tirdzniecības vietās, kamēr Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir zemāks – attiecīgi 30.4 procenti un 26.8 procenti. Tas nozīmē, ka Latvijā no SEB bankas izsniegto maksājumu karšu kopīgā apgrozījuma tikai trešo daļu veidoja maksājumi par precēm un pakalpojumiem, bet lielāko daļu – 70 procentu apjomā veidoja bankomātos vai tirdzniecības vietās izņemtās skaidrās naudas apjoms.
Atšķirības Baltijas valstu iedzīvotāju paradumos varētu būt skaidrojamas ar tādiem objektīviem iemesliem kā iedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums katrā no valstīm un tirdzniecības vietās pieejamais POS terminālu skaits.
SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: „Kā zināms, maksājumi ar kartēm, izmantojot POS terminālus, ir populārāki blīvāk apdzīvotās vietās. Salīdzinot ar Latviju un Igauniju, iedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums Lietuvā ir vienmērīgāks kā rezultātā mazo pilsētu iedzīvotāji veido būtisku iedzīvotāju daļu, kuriem, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem daudz biežāk jāizņem skaidra nauda, lai varētu iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus mazajos lauku veikaliņos vai tirgus vietās.”
Arī pēc POS terminālu skaita, kas ļauj iedzīvotājiem norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem tirdzniecības vietās, Igaunija krietni apsteidz Latviju un Lietuvu. Pēc Baltijas valstu centrālo banku datiem, POS terminālu skaits uz tūkstošs iedzīvotājiem Igaunijā veido 21, Lietuvā – 14, bet Latvijā – 12.
SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: „Lai gan Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu, iedzīvotājiem pastāv mazāk iespēju norēķināties ar karti, tomēr Latvijas maksājuma karšu izmantošanas un skaidras naudas izņemšanas rādītājs ir augstāks. To visticamāk nosaka pilsētu faktors, proti, iedzīvotāju sadalījums Latvijā ir ļoti nevienmērīgs, ar tendenci koncentrēties atsevišķās lielākajās pilsētās.”
Kā liecina Baltijas valstu finanšu sektora uzrauga dati, bankomātu skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā un Igaunijā ir līdzīgs, bet dienvidu kaimiņos atpaliek – Lietuvā šis rādītājs ir 0.44, Latvijā – 0.6, Igaunijā – 0.7. Ar vienu maksājumu karti šī gada 6 mēnešos Igaunijā veiktais transakciju skaits sasniedza 59 reizes, Latvijā – 24, bet Lietuvā – 16.
Vēl par tēmu:
Plauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālāk