• Tweet

Latvijas Nacionālajā operā 17. februārī Mārtiņa Ozoliņa muzikālajā vadībā un Aika Karapetjana režijā izskanējusi Pjetro Maskanji operas Zemnieka gods jauniestudējuma pirmizrāde un Rudžero Leonkavallo operas Pajaci iestudējuma atjaunojums. Uzveduma radošajā komandā strādāja arī scenogrāfs un gaismu mākslinieks ir AJ Vaisbārds, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, horeogrāfe Liene Grava un videomākslinieks Artis Dzērve.

Operas Zemnieka gods pirmajās izrādēs galvenās lomās atveido Tatjana Trenogina, Irma Pavāre, Raimonds Bramanis, Artjoms Safronovs, Jānis Apeinis un Daniils Pogoriless, savukārt operā Pajaci galvenās lomas interpretē Georgs Onjani, Andris Ludvigs, Artjoms Safronovs, Inna Kločko, Dana Bramane, Jānis Apeinis un Rinalds Kandalincevs.

Operas Zemnieka gods darbība norisinās kādā Sicīlijas ciematā, kura idillē ieskanas nodevības un greizsirdības tēmas. Santucas sirdi sāpinājis viņas iemīļotais Turidu, kas iededzies kaislē pret Alfio sievu Lolu. Par šo neuzticību izmisusī Santuca pastāsta pašam Alfio, un viņa atriebība kļūst neizbēgama. Pjetro Maskanji šo operu sakomponēja rekordīsā laikā, lai varētu to iesniegt operu konkursam. Pirmizrādi tā piedzīvoja 1890. gadā Romā un uzreiz kļuva ārkārtīgi populāra. Latvijas Nacionālās operas ēkā 1904. gadā Zemnieka gods skanējis komponista muzikālajās vadībā, kad Pjetro Maskanji viesojās Rīgas Pilsētas teātrī.

Operā Pajaci, kuru režisors Aiks Karapetjans Latvijas Nacionālajā operā inscenēja jau 2019. gadā, mīlestība un nodevība caurauž gan klejojošo komediantu sniegto izrādi, gan viņu privātās dzīves norises. Rudžero Leonkavallo operu Pajaci radīja 1892. gadā.

“Pjetro Maskanji Zemnieka gods un Rudžero Leonkavallo Pajaci uz pasaules operu skatuvēm ir ierasta savienība. Vēsturiski – visbiežāk tieši šādā kombinācijā – tās regulāri iekļautas arī Latvijas Nacionālās operas repertuārā. Šīs operas ir spilgti verisma piemēri, kas uz skatuves prasa patiesas un neizskaistinātas emocijas. Abi stāsti vēsta par neuzticību attiecībās, kas noslēdzas ar traģēdiju. 19. gadsimta nogalē tās bija cilvēkiem viegli saprotamas tēmas, un tādas ir arī šobrīd,” saka jauniestudējuma muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš.

“Latvijas Nacionālajā operā Pajaci manā režijā tika uzvests jau 2019. gadā. Uztverot to kā atskaites punktu, šobrīd iestudēju operu Zemnieka gods, konceptuāli it kā atkāpjoties pagātnē. Pajaci darbība risinās kādā pansionātā 1980. gados, bet Zemnieka gods atklāj to, kas ar šiem cilvēkiem noticis viņu jaunības gados. Darbība norisinās pēckara Itālijā. Esmu iedvesmojies no itāļu kino, jo tas kalpo kā laba atslēga, lai skatītājs atpazītu norises laiku un vietu, noticētu varoņiem un pārdzīvotu kopā ar viņiem,” stāsta režisors Aiks Karapetjans.

Šosezon jauniestudējums skatāms arī 18. februārī, 1., 27. un 28. martā, kā arī 10. jūnijā.

Biļetes var iegādāties LNOB kasēs un internetā.