Mājokļu cenu kritums tuvākajā laikā nav sagaidāms
Jaunākie dati par mājokļu tirgu Latvijā iezīmē dažādas pārmaiņas – ir pieaugušas gan mājokļu cenas, gan iedzīvotāju algas. Līdz ar šiem rādītājiem pieaug arī hipotekāro kredītu vidējā summa, liecina Luminor bankas novērojumi – pēdējo divu gadu laikā tā palielinājusies par aptuveni 10%, sasniedzot 90 000 eiro. Savukārt Eiropas Centrālā banka nupat lēmusi par kārtējo kreditēšanas procentu likmes samazinājumu,– kādas izmaiņas tuvākajā laikā vēl varam sagaidīt hipotekārajā kreditēšanā un mājokļu tirgū Latvijā?
Pagājušajā gadā Latvijā novērots iespaidīgs algu pieaugums – vidēji 11,9%. Iespējams tieši tas varētu būt viens no faktoriem, kas veicinājis arī hipotekāro kredītu summas pieaugumu, kas kopumā pēdējo divu gadu laikā palielinājies par aptuveni 10%, sasniedzot 90 000 eiro – tā novērots Luminor bankā. Ar šādu aizdevumu visbiežāk tiek iegādāts mājoklis summā nedaudz virs 100 000 eiro, kas visbiežāk atbilst nelielam dzīvoklim jaunajā projektā vai lielākam mājoklim sērijveida ēkā.
Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati, pieaugušas ne tikai aizdevumu summas, bet arī mājokļu cenas – šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 11,4%, bet lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,0%1 .
“Par spīti tam, ka mājokļu cenas ir pieaugušas, redzam, ka iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi pieaug. Pēc klientu aktivitātes krituma 2023. gada otrā pusē, izsniegto kredītu apjoms kopš šī gada pavasara pārsniedz iepriekšējā gada apjomus. Papildus, ņemot vērā arī Euribor likmes pazemināšanos un turpmākās prognozes, kas liecina, ka jau nākamā gada laikā likme varētu samazināsies līdz aptuveni 2-2.5% robežās un nostabilizēsies šajā līmenī, sagaidāms, ka mājokļu tirgū pieprasījums varētu pieaugt. Jauno projektu cenas visticamāk turpinās pieaugt, taču vienlaikus to pieejamība tirgū samazināsies, krītoties būvniecības apjomiem,” komentē Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Tāpat, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā aizvien ir izteikti zemākās nekustamā īpašuma cenas, un tas ir vēl viens faktors, kas drīzāk liek prognozēt cenu pieaugumu nevis kritumu mūsu tirgū. Piemēram, vidējā cena dzīvoklim jaunajā projektā Rīgā ir aptuveni 2500 – 2700 eiro par kvadrātmetru, tikmēr Igaunijā un Lietuvā – ap 4000 eiro par kvadrātmetru. Līdzīgas atšķirības ir arī otrreizējā tirgū, tāpēc summa, par kuru Rīgā mēs varam nopirkt dzīvokli jaunajā projektā ir līdzīga tai, par kuru otrreizējā tirgū īpašumu varam nopirkt Viļņā vai Tallinā.
“Cenu dinamika ieskicē arī kopējo tirgus aktivitāti – salīdzinot ar kaimiņiem, Latvijā ir mazāk aktīvs mājokļu tirgus. Ja raugāmies uz izsniegto hipotekāro kredītu apjomu mēnesī, tad Lietuvā un Igaunijā tas atšķiras aptuveni tāpat, kā cenu līmenis – kaimiņvalstīs ir aptuveni uz pusi vairāk izsniegto kredītu nekā Latvijā. Arī šī statistika liek prognozēt, ka mājokļu cenām pie mums ir potenciāls kāpt, tāpēc, ja mājsaimniecībai ir vajadzība pēc jauna mājokļa un ir finansiālas iespējas tā iegādei, šis varētu būt piemērots laiks, lai nopietni izvērtētu tā iegādi,” uzsver Kaspars Sausais.
Vēl par tēmu:
Kas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu....
Lasīt tālākPašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeima Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēl Mārtiņu Kazāku
Saeima ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M. Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M....
Lasīt tālākNedēļas nogalē Latvija atslēgsies no Krievijas elektrotīkla. Kas jāzina?
Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju neizmanto ārvalstu kapitālu
Luminor bankas veiktā aptauja atklāj – 55% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) savā darbībā neizmanto ārvalstu kapitālu.* Savukārt lielākā daļa to uzņēmumu, kas piesaista ārvalstu...
Lasīt tālākNeskatoties uz izmaiņām, Latvijā arvien augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā
Lai arī šajā gadā stājās spēkā vairākas nozīmīgas nodokļu reformas, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā, Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk2024. gada tiesu darbības rādītāji liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā
Tieslietu padome 2025. gada 24. janvāra sēdē izskatīja pagājušā gada tiesu darbības rādītājus, kuri liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā un nepieciešamību pēc resursu optimizācijas. 2024. gadā...
Lasīt tālākLDDK: Darbs pie valdības izdevumu samazināšanas jāsāk jau šodien
850 miljoni eiro ir minimālā summa, kādu jāspēj ietaupīt publiskā sektora izdevumos, veidojot nākamā gada budžetu, pie kura izstrādes darbu uzsāks jau martā. Lai nonāktu pie šāda rezultāta,...
Lasīt tālākKonceptuāli vienojas 50 miljonu eiro ES fondu finansējuma pārvirzīt patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei
Trešdien, 22. janvārī, finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā ministriju vadītāji un pārstāvji tikās Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komitejas sanāksmē. Tās mērķis bija...
Lasīt tālākDaļai pensionāru pārrēķinās janvāra pensijas un neizmaksāto starpību izmaksās janvārī un februārī; pašiem pensionāriem nekas nav jādara
Daļai pensionāru pārrēķinās janvāra pensijas un neizmaksāto starpību izmaksās janvārī un februārī; pašiem pensionāriem nekas nav jādara Kā zināms, no 2025. gada 1. janvāra ir...
Lasīt tālāk