Mājokļu cenu kritums tuvākajā laikā nav sagaidāms

Jaunākie dati par mājokļu tirgu Latvijā iezīmē dažādas pārmaiņas – ir pieaugušas gan mājokļu cenas, gan iedzīvotāju algas. Līdz ar šiem rādītājiem pieaug arī hipotekāro kredītu vidējā summa, liecina Luminor bankas novērojumi – pēdējo divu gadu laikā tā palielinājusies par aptuveni 10%, sasniedzot 90 000 eiro. Savukārt Eiropas Centrālā banka nupat lēmusi par kārtējo kreditēšanas procentu likmes samazinājumu,– kādas izmaiņas tuvākajā laikā vēl varam sagaidīt hipotekārajā kreditēšanā un mājokļu tirgū Latvijā?
Pagājušajā gadā Latvijā novērots iespaidīgs algu pieaugums – vidēji 11,9%. Iespējams tieši tas varētu būt viens no faktoriem, kas veicinājis arī hipotekāro kredītu summas pieaugumu, kas kopumā pēdējo divu gadu laikā palielinājies par aptuveni 10%, sasniedzot 90 000 eiro – tā novērots Luminor bankā. Ar šādu aizdevumu visbiežāk tiek iegādāts mājoklis summā nedaudz virs 100 000 eiro, kas visbiežāk atbilst nelielam dzīvoklim jaunajā projektā vai lielākam mājoklim sērijveida ēkā.
Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati, pieaugušas ne tikai aizdevumu summas, bet arī mājokļu cenas – šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 11,4%, bet lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,0%1 .
“Par spīti tam, ka mājokļu cenas ir pieaugušas, redzam, ka iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi pieaug. Pēc klientu aktivitātes krituma 2023. gada otrā pusē, izsniegto kredītu apjoms kopš šī gada pavasara pārsniedz iepriekšējā gada apjomus. Papildus, ņemot vērā arī Euribor likmes pazemināšanos un turpmākās prognozes, kas liecina, ka jau nākamā gada laikā likme varētu samazināsies līdz aptuveni 2-2.5% robežās un nostabilizēsies šajā līmenī, sagaidāms, ka mājokļu tirgū pieprasījums varētu pieaugt. Jauno projektu cenas visticamāk turpinās pieaugt, taču vienlaikus to pieejamība tirgū samazināsies, krītoties būvniecības apjomiem,” komentē Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Tāpat, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā aizvien ir izteikti zemākās nekustamā īpašuma cenas, un tas ir vēl viens faktors, kas drīzāk liek prognozēt cenu pieaugumu nevis kritumu mūsu tirgū. Piemēram, vidējā cena dzīvoklim jaunajā projektā Rīgā ir aptuveni 2500 – 2700 eiro par kvadrātmetru, tikmēr Igaunijā un Lietuvā – ap 4000 eiro par kvadrātmetru. Līdzīgas atšķirības ir arī otrreizējā tirgū, tāpēc summa, par kuru Rīgā mēs varam nopirkt dzīvokli jaunajā projektā ir līdzīga tai, par kuru otrreizējā tirgū īpašumu varam nopirkt Viļņā vai Tallinā.
“Cenu dinamika ieskicē arī kopējo tirgus aktivitāti – salīdzinot ar kaimiņiem, Latvijā ir mazāk aktīvs mājokļu tirgus. Ja raugāmies uz izsniegto hipotekāro kredītu apjomu mēnesī, tad Lietuvā un Igaunijā tas atšķiras aptuveni tāpat, kā cenu līmenis – kaimiņvalstīs ir aptuveni uz pusi vairāk izsniegto kredītu nekā Latvijā. Arī šī statistika liek prognozēt, ka mājokļu cenām pie mums ir potenciāls kāpt, tāpēc, ja mājsaimniecībai ir vajadzība pēc jauna mājokļa un ir finansiālas iespējas tā iegādei, šis varētu būt piemērots laiks, lai nopietni izvērtētu tā iegādi,” uzsver Kaspars Sausais.
Vēl par tēmu:
Rīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli kā steidzamu atbalstīja likumprojektu, kas nākamgad paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. “Šis ir tikai viens...
Lasīt tālākBudžeta komisija konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts piektdien, 31. oktobrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
Lasīt tālāk