Mājokļu cenu kritums tuvākajā laikā nav sagaidāms

Jaunākie dati par mājokļu tirgu Latvijā iezīmē dažādas pārmaiņas – ir pieaugušas gan mājokļu cenas, gan iedzīvotāju algas. Līdz ar šiem rādītājiem pieaug arī hipotekāro kredītu vidējā summa, liecina Luminor bankas novērojumi – pēdējo divu gadu laikā tā palielinājusies par aptuveni 10%, sasniedzot 90 000 eiro. Savukārt Eiropas Centrālā banka nupat lēmusi par kārtējo kreditēšanas procentu likmes samazinājumu,– kādas izmaiņas tuvākajā laikā vēl varam sagaidīt hipotekārajā kreditēšanā un mājokļu tirgū Latvijā?
Pagājušajā gadā Latvijā novērots iespaidīgs algu pieaugums – vidēji 11,9%. Iespējams tieši tas varētu būt viens no faktoriem, kas veicinājis arī hipotekāro kredītu summas pieaugumu, kas kopumā pēdējo divu gadu laikā palielinājies par aptuveni 10%, sasniedzot 90 000 eiro – tā novērots Luminor bankā. Ar šādu aizdevumu visbiežāk tiek iegādāts mājoklis summā nedaudz virs 100 000 eiro, kas visbiežāk atbilst nelielam dzīvoklim jaunajā projektā vai lielākam mājoklim sērijveida ēkā.
Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati, pieaugušas ne tikai aizdevumu summas, bet arī mājokļu cenas – šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 11,4%, bet lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,0%1 .
“Par spīti tam, ka mājokļu cenas ir pieaugušas, redzam, ka iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi pieaug. Pēc klientu aktivitātes krituma 2023. gada otrā pusē, izsniegto kredītu apjoms kopš šī gada pavasara pārsniedz iepriekšējā gada apjomus. Papildus, ņemot vērā arī Euribor likmes pazemināšanos un turpmākās prognozes, kas liecina, ka jau nākamā gada laikā likme varētu samazināsies līdz aptuveni 2-2.5% robežās un nostabilizēsies šajā līmenī, sagaidāms, ka mājokļu tirgū pieprasījums varētu pieaugt. Jauno projektu cenas visticamāk turpinās pieaugt, taču vienlaikus to pieejamība tirgū samazināsies, krītoties būvniecības apjomiem,” komentē Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Tāpat, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā aizvien ir izteikti zemākās nekustamā īpašuma cenas, un tas ir vēl viens faktors, kas drīzāk liek prognozēt cenu pieaugumu nevis kritumu mūsu tirgū. Piemēram, vidējā cena dzīvoklim jaunajā projektā Rīgā ir aptuveni 2500 – 2700 eiro par kvadrātmetru, tikmēr Igaunijā un Lietuvā – ap 4000 eiro par kvadrātmetru. Līdzīgas atšķirības ir arī otrreizējā tirgū, tāpēc summa, par kuru Rīgā mēs varam nopirkt dzīvokli jaunajā projektā ir līdzīga tai, par kuru otrreizējā tirgū īpašumu varam nopirkt Viļņā vai Tallinā.
“Cenu dinamika ieskicē arī kopējo tirgus aktivitāti – salīdzinot ar kaimiņiem, Latvijā ir mazāk aktīvs mājokļu tirgus. Ja raugāmies uz izsniegto hipotekāro kredītu apjomu mēnesī, tad Lietuvā un Igaunijā tas atšķiras aptuveni tāpat, kā cenu līmenis – kaimiņvalstīs ir aptuveni uz pusi vairāk izsniegto kredītu nekā Latvijā. Arī šī statistika liek prognozēt, ka mājokļu cenām pie mums ir potenciāls kāpt, tāpēc, ja mājsaimniecībai ir vajadzība pēc jauna mājokļa un ir finansiālas iespējas tā iegādei, šis varētu būt piemērots laiks, lai nopietni izvērtētu tā iegādi,” uzsver Kaspars Sausais.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk