LTAB: Laiks sakārtot vēl vienu satiksmes drošības jomu, kurā atpaliekam no kaimiņiem
Šajā trešdienā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tiks skatīta sabiedrības iniciatīva par publisko stāvvietu izmēru palielināšanu, kas portālā Manabalss.lv savākusi vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu. “Ceram, ka likumdevējs atbildīgi izvērtēs mūsu iniciatīvu, un nodos to tālāk atbildīgajām institūcijām, lai beidzot sakārtotu stāvvietu izmēru jautājumu, kas ir vēl viena satiksmes drošības joma, kurā atpaliekam no saviem kaimiņiem,” skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk – LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
Latvijā normatīvie akti, kuri pieņemti pirms vairāk nekā 20 gadiem, nosaka tikai vēlamo stāvvietas lielumu, definējot, ka platumam vēlams būt ne mazākam par 2,5 metriem. Tikmēr Igaunijas stāvvietu izvietojumu un platumu nosaka Igaunijas Standartu centra sastādītais pilsētas ielu standarts. Saskaņā ar šīm normām, kas stājās spēkā 2016. gada pavasarī, tirdzniecības centros ieteicamais stāvvietu platums ir 2,7 metri, bet citās mazāka apjoma autostāvvietās – 2,6 metri. Pēc vecā standarta, kas bija spēkā no 2003. līdz 2016.gadam, ieteicamais tirdzniecības centra stāvlaukuma platums bija 2,6 metri.
2021.gadā Igaunijā reģistrēti kopumā 33200 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), no kuriem 39 procenti bija avārijas autostāvvietās. Igaunijas apdrošinātāji aprēķinājuši, ka kopā atlīdzībās par CSNg autostāvvietās, 2021.gadā izmaksāti 14 miljoni EUR. Vidējā atlīdzība par negadījumu autostāvvietās 2021.gadā bija 1078 EUR. “Latvijā statistika par CSNg stāvvietās varētu būt līdzīga, tikai diemžēl lielākā daļa negadījumi, kas notikuši stāvvietās, paliek nereģistrēti, jo bojājumi transportlīdzekļiem ir nelieli, tos uzreiz nepamana vai to izraisītājs pametis notikuma vietu. Tāpat arī CSNg autostāvvietās, kas neatrodas pie lielveikaliem, netiek klasificēti kā negadījums stāvvietā, bet, piemēram, ielas malā,” informē J.Abāšins.
“Jau vairākus gadus esam aicinājuši atbildīgās institūcijas pārskatīt normatīvos aktus atbilstīgi mūsdienu transportlīdzekļu izmēriem un satiksmes intensitātei, nosakot stāvvietas minimālo platumu no 2,60 m un garumu 5 m vienam vieglajam transportlīdzeklim. Līdz šim mūsu argumenti netika uzklausīti, tādēļ pērn iesniedzām savu priekšlikumu sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv, kas decembra beigās savāca nepieciešamo balsu skaitu, lai tiktu iesniegta izvērtēšanai Saeimā. Ceram, ka šajā reizē jaunievēlētie Saeimas deputāti novērtēs problēmas nopietnību un virzīs mūsu priekšlikumus likumdošanas izmaiņām,” rezumē J.Abāšins.
Vēl par tēmu:
Latvijā neplāno konfiscēt līdz šim iebraukušos Krievijā reģistrētos auto
Latvija neplāno konfiscēt valstī esošās Krievijā reģistrētās mašīnas. Lietuvā un Igaunijā šādu iespēju izskata, tomēr atbildīgās institūcijas Latvijā uzskata, ka spēkā esošā...
Lasīt tālākMīti viegli dzimst un lēni izzūd: kuri auto šodien ir uzticami?
Izvēloties ikdienas auto, tā uzticamībai ir liela nozīme. Kāds gan prieks no sapņu mašīnas, ja tā regulāri stāv servisā. Bet kā novērtēt uzticamību? Runājot ar autobraucējiem, nākas...
Lasīt tālākPēc bargāku sodu ieviešanas samazinājies pieķerto dzērājšoferu skaits
Pēc bargāku sodu ieviešanas mazinās pieķerto dzērājšoferu skaits, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Kā zināms, no 25....
Lasīt tālākUz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes
No 2. decembra uz Vidzemes šosejas (A2) sāks darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes, kas ir daļa no satiksmes vadības sistēmas, kas tiek veidota projekta SMART E263/E77 ietvaros uz valsts...
Lasīt tālākStājas spēkā bargāks sods par braukšanu dzērumā
No piektdienas, 25. novembra, stājas spēkā grozījumi Krimināllikumā – kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai...
Lasīt tālākPar braukšanu alkohola reibumā noteikta kriminālatbildība
Saeima ceturtdien, 27. oktobrī, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem noteikta kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja...
Lasīt tālākPlāno noteikt kriminālatbildību par braukšanu alkohola reibumā
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 19. oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem iecerēts noteikt kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu...
Lasīt tālākNo šodienas Latvijā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h
No šodienas, 11. oktobra, visā valsts autoceļu tīklā maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir līdz 90 km/h. Posmos, kuros vasaras periodā maksimālais braukšanas ātrums bija palielināts...
Lasīt tālākVai mums ir pietiekami elektrībaskravas automašīnu uzlādei
Nesen Rīgā norisinājās pirmais kravas elektrotransportam veltītais pasākums Baltijas valstīs. Nozares eksperti un energokompāniju pārstāvji tajā norādīja, ka būtiskas pārmaiņas ceļā...
Lasīt tālākSpilgtas pēdas auto vēsturē: izgudrojumi, kas būtiski mainījuši braukšanu
Auto vēsture ir šķērsojusi pirmā gadsimta starpfinišu un ir ceļā uz nākamo. Šajā laikā spēkrati piedzīvojuši daudzas būtiskas transformācijas: ir mainījušies gan priekšstati par...
Lasīt tālāk