LSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties

Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns – svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz 34 EUR/100 kg, ražošanas izmaksu kāpums, lielais sausums un līdz ar to arī lopbarības trūkums – saimniecības, kas pārcietušas kārtējās grūtības, ir optimizējušas savu ražošanu un turpina veiksmīgi saimniekot un attīstīties.
“2023. gads, kad strauji kritās piena cena un uznāca sausums, piena lopkopībā strādājošajiem radīja milzu izaicinājumus ar barības deficītu un augsto piena pašizmaksu. Lopkopībā ķēdes pirmais posms ir kvalitatīva un pietiekošā daudzumā sagatavota lopbarība! Tie saimnieki, kuri piena lopkopībā bija ievērojuši pamatnosacījumus jeb ražoja un sagatavoja barību ar vismaz pāris mēnešu rezervi, tad arī spēja šai situācijai pielāgoties un līdzsvarot dzīvnieku ēdināšanu un izmaksas. Ja šeit tiek pieļauta kāda kļūda, tad šī kļūda mums, piena lopkopjiem, velkas līdzi vismaz gadu, līdz nākošai sezonai. SIA “Ogres piens” 2023. gads bija ļoti sarežģīts. Mums rupjās lopbarības deficīts bija ap 25% no pamatvajadzībām. Menedžēt augstražīgu ganāmpulku ar daļēji savu un iepirkto rupjo barību mums bija liels izaicinājums,” komentē un pieredzē dalās SIA “Ogres piens” ražošanas daļas vadītājs Nils Bergmanis.
Kā liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) sagatavotā informācija svaigpiena iepirkuma statistikas reģistrā, slaucamo govju ganāmpulku skaits uz 2023.gada janvārī no 9490 ganāmpulkiem ir sarucis līdz 8318 – 2024. gada marta dati. Arī slaucamo govju skaits šajā laika posmā ir samazinājies par vairāk kā 10 tūkstošiem vienību. Tās ir nenoliedzamas sekas tam, ka daudzi piensaimnieki, lielākoties mazās saimniecības, nespēja tikt galā ar 2023. gada izaicinājumiem un grūtībām.
Savukārt vadoties pēc Eiropas Komisijas Piena tirgus novērošanas centra datiem, Latvijas piensaimnieki par nodoto saigpienu jau vairāk kā gadu saņem viszemāko samaksu starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. 2024. gada martā tie bija 39,45 EUR/100 kg, kas ir par gandrīz 15% mazāk kā vidējā svaigpiena iepirkuma cena ES.
“Ja runājam par piena cenu un salīdzinām to ar citām ES valstīm, tad situācija mums norāda uz to, ka Latvijas piena lopkopības saimniecībām ir jābūt krietni kreatīvākām un efektīvākām. Daloties pieredzē ar citu valstu kolēģiem, bieži vien pierādās, ka mūsu barības pašizmaksas un ražīgo dzīvnieku sausnas kilograma izmaksas barošana ir ļoti līdzīgos līmeņos, tas nozīmē, ka “peļņa pēc dzīvnieku barošanas” visur citur ES ir lielāka, jo lopkopības galvenās izmaksas ir tieši dzīvnieku ēdināšana un rupjās lopbarības saražošana. Līdz ar to mums ir jādomā, kā efektivizēt citas ikdienas izmaksas,” tā Nils Bergmanis.
Neskatoties uz grūtībām, ar ko SIA “Ogres piens” saskarās 2023. gadā, un zemākajai svaigpiena iepirkuma cenai ES, nākotnē saimniecība raugās ļoti optimistiski un 2024. gada sezonai ir izvirzījuši lielus mērķus un uzstādījumus, kas balstīti uz ilgtermiņa domāšanu: “Mūsu vīzija par nākotnes paplašināšanos ir domāt kreatīvāk. Izstrādāt projektus, kur spējam palielināt ražojošo dzīvnieku skaitu un samazināt darba spēka izmaksas attiecībā uz dzīvnieku uzturēšanu. Monitorēt dzīvniekus ar jaunajām tehnoloģijām un attīstīt dzīvnieku ģenētiku. SIA “Ogres piens” mēs ļoti koncentrējamies izmantot jaunākās paaudzes tehnoloģijas, lai veiktu dzīvnieku automātisku monitorēšanu, izmantojot Allflex Livestock intelligence lietotni. Tāpat, attīstot dzīvnieku ģenētiku, veidosim saimniecības plānu, kas balstīts uz genoma testēšanu un rezultātiem.”
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākStājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālākVairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālāk