• Tweet

Saeimā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz pašvaldībām pienākumu finansēt arī privātās izglītības iestādes ir pretrunā ar šo pašu likumu un labas likumdošanas praksi, tāpēc ir nododami otrreizējai caurlūkošanai. Ar šādu lūgumu LPS ir vērsusies arī pie Valsts prezidenta Egila Levita, iezīmējot, kādas sekas būs grozījumu izsludināšanai uz pašvaldībām un kā tas ietekmēs skolu tīkla optimizācijas procesu.

Saeimas 14.jūlija plenārsēdē atbalstītie grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka pašvaldības kompetence izglītībā būs arī obligāta privāto izglītības iestāžu finansēšana no pašvaldības budžeta. Primāri izglītības pakalpojuma sniegšana ir valsts un pašvaldības kompetence, kas nodrošina ikvienam bērnam iespēju un tiesības saņemt izglītību sev tuvākajā mācību iestādē. Līdz šim pašvaldības iesaistījušās privātās izglītības iestādes izglītības pakalpojuma finansēšanā tikai gadījumos, ja šī izglītības iestāde īstenoja tādu vispārējās izglītības programmu, kura netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs, un šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, kura mācību procesā vismaz 10% iesaistīto izglītojamo ir no sociālām mērķa grupām, kuras nosaka Ministru kabinets un kuru mācību maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde.

Saskaņā ar Izglītības likuma 29.panta 1.punktu, izglītības iestādes dibinātājam ir jānodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamie finanšu un materiālie līdzekļi. Savukārt, apstiprinot grozījumus šajā pašā likumā, tiek noteikta atteikšanās no dibinātāja obligātā pienākuma nodrošināt savas dibinātās izglītības iestādi ar finanšu līdzekļiem un materiālo nodrošinājumu tās nepārtrauktai darbībai. Tas attiecīgi nozīmē, ka viens likuma pants ir pretrunā ar šī paša likuma citu pantu.

Savukārt, neieklausoties LPS, Finanšu ministrijas, Saeimas juridiskā biroja un citu organizāciju paustajos viedokļos par pašvaldībām uzdodamā uzdevuma finansēšanas principa ievērošanu un nediskutējot par paredzamo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, LPS ieskatā šā likumprojekta pieņemšanā nav ievērots labas likumdošanas princips.

Tāpat grozījumu pieņemšana ir pretrunā ar skolu tīkla optimizāciju, kā mērķis ir samazināt valsts konsolidētā kopbudžeta izmaksas uz vienu izglītojamo, jo notiks tieši pretējs process. LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: “Līdzīgi kā citas organizācijas, arī LPS uzskata, ka skolu tīkla reorganizācija nedrīkst notikt ar mērķi iegūt papildus finanšu resursus konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai pedagogiem, vienlaikus nosakot pašvaldībām pienākumu iesaistīties privāto izglītības iestāžu finansēšanā. Turklāt jau šobrīd redzam, ka skolu tīkla reorganizācija veicina nomales efekta veidošanos pašvaldībās, un jaunais pienākums to tikai pastiprinās.”

Pret grozījumiem Izglītības likumā iestājusies arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija.