• Tweet

Pirmdien, 18.septembrī notika Zemkopības ministrijas (ZM) Konsultatīvās padomes sēde, kurā piedalījās arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadība. Sēdē tika diskutēts par situāciju Latgalē un Latvijas laukos saistībā ar ilgstošajām lietavām.

Jau šobrīd Lauku atbalsta dienests (LAD) pieņem pieteikumus par zemniekiem radītajiem zaudējumiem no ārkārtas stāvokļa noteiktās teritorijas. Uz piektdienu bija pieņemti 694 pieteikumi, no kuriem apsekoti jau 513 lauksaimnieki ar kopplatību 18247 ha. Pēc LAD prognozēm un lauksaimnieku viedokļu uzklausīšanas līdz pieteikšanās termiņa beigām – 2.oktobrim, varētu vēl būt nesaņemti iesniegumi no 2/3 applūdušo teritoriju. LAD ģenerāldirektore uzteica Latgales zemnieku godaprātu piesakoties zaudējumu kompensācijai, iesniedzot tikai zaudētās platības.

Zaudējumi tiks kompensēti jebkuram zemniekam neatkarīgi no saimniecības lieluma. Skaidrības labad gan ir jānošķir piemājas dārziņi, kuros par radīto zaudējumu gadījumiem ir jāgriežas vietējā pašvaldībā nevis LAD.

ZM informēja, ka iepriekšējā nedēļā ir pieņemts lēmums par sankciju nepiemērošanu zemniekiem, kuri līdz 15.septembrim nebūs novākuši ražu plūdu skartajās teritorijās. Tāpat ir pagarināti Lauku attīstības programmas (LAP) projektu uzsākšanas un/vai nobeiguma termiņi līdz 2018.gada septembrim. Akcizētās dīzeļdegvielas piešķiršanā 2018.gadam par pamatu tiks ņemta 2016.gada izlaide no ha, nevis 2017.gada fakts.

Premjers un Zemkopības ministrs ir vienojušies ar banku, Finanšu institūcijas ALTUM un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājiem par termiņu pagarināšanu izsniegtajiem kredītiem un nodokļu maksājumiem, bez papildus sankcijām zemniekiem, kuri personīgi vērsīsies bankā vai VID ar pamatotu prasību. Nosacījums gan ir viens: ir jābūt labai kredītvēsturei un korektai līdzšinējai nodokļu nomaksai.

Sēdē tika minēti gadījumi, kad Polijas un Lietuvas uzņēmēji apbraukā pierobežas lauksaimniekus ar piedāvājumu uzpirkt rupjo lopbarību un sienu ruļļos. LOSP aicina vietējos zemniekus šo sienu pārdot tomēr pašu kolēģiem – lopkopjiem, jo pēc aplēsēm Latvijā šobrīd ir bijis iespējams sagatavot ne vairāk par 60% nepieciešamās rupjās lopbarības. Šajā jautājumā esam gatavi būt starpnieki tajos gadījumos, kad kāds lauksaimnieks meklēs pircēju šā gada vai iepriekšējā gada sienam, rakstot mums uz [email protected]. Analogi ir ar salmiem ruļļos – pakaišiem.

Foto:Free-Photos/https://pixabay.com/en/users/Free-Photos-242387/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/