Likumprojekts par 2021. gada valsts budžetu nodots Saeimas komisijām
Saeima šodien, 16. oktobrī, izskatīšanai parlamenta komisijās nodevusi likumprojektu par 2021. gada valsts budžetu, nākamajā gadā valstī plānojot tērēt 10,758 miljardus eiro.
Neraugoties uz opozīcijas iebildumiem, Saeima izskatīšanai parlamenta komisijās nodevusi likumprojektu par 2021. gada valsts budžetu.
“Mēs jau dzirdējām, ka sociālais nodrošinājums lielā mērā arī Satversmes tiesas spiediena rezultātā vairākām sabiedrības grupām uzlabosies, bet kopumā nākamā gada budžets un vidēja termiņa budžets ir kā tāds krēsls uz trim kājām. Mēs zinām, ka uz trim kājām pārāk stabils nav,” pauda opozīcijā esošā politiķe Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Pēc viņas sacītā, šajā budžeta projektā pietrūkst redzējums, kā deficītu nākamajos gados ir plāns atdot: ” Un tas ir iemesls, kādēļ es arī uzskatu, ka kopā ar šī gada budžetu, vienlaicīgi būtu jābūt arī informācijai Saeimai par to, kā tiks izmantoti Eiropas Savienības līdzekļi, jeb tā sauktais atveseļošanās fonds. Tie ir apmēram divi miljardi eiro, kas ir piešķirti arī Latvijai un no tā, kā šos līdzekļus mēs izmantosim, būs lielā mērā atkarīgs vai mēs tos parādus spēsim atdot, vai mūsu ekonomikas transformācija tiešām notiks.”
Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) solīja pie likumprojekta strādāt vairākas dienas, norādot, ka uz komisiju attālināti “nāks” ministri un premjerministrs, lai skaidrotu, kas budžetā notiek.
Nākamajā gadā plānoti ieņēmumi 9,579 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 10,758 miljardu eiro apmērā. Mērķdotācija pašvaldībām plānota kopumā 405 085 822 eiro apmērā, savukārt valsts budžeta dotācija vietvarām plānota 199 345 789 eiro.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) (faktiskajās cenās) prognoze 2021.gadam ir 30,022 miljardi eiro, savukārt nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 3,9% no IKP. Maksimālais valsts parāds nākamā gada beigās nominālvērtībās iezīmēts 14,44 miljardu eiro apmērā
Paredzēts noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir attiecīgi 25% un 75%.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk