• Tweet

Gavēņa galvenais elements ir apsolījums, ko cilvēks pats dod sev, pirms tā uzsākšanas. Tas var attiekties gan uz ierobežojumiem uzturā, gan uz ierobežojumiem dažādos paradumos, kurus mēs vēlamies izskaust no savas dzīves. Viens gavē reliģisku motīvu vadīts, cits vēlas attīrīties vai uzlabot fizisko pašsajūtu. Gavēt vai negavēt? Atbilde jāpieņem katram pašam, šogad Lielais gavēnis sākas jau 18. februārī.

18. februārī, Pelnu trešdienā, kas iezīmē Lielā Gavēņa sākumu, visās katoļu baznīcās notiek īpaši dievkalpojumi, kuros garīdznieki svētī pelnus un tos kaisa uz ticīgo galvām vai uz pierēm ar tiem uzvelk krusta zīmi. Bībelē pelni ir simbols grēku nožēlai un tam, ka cilvēka dzīve uz šīs zemes ir pārejoša. Pelnu zīme apliecina cilvēka apņemšanos nožēlot savus sliktos darbus un atgriezties pie Dieva.

Pāvests ik gadus šim notikumam raksta vēstījumu un šī gada temats ir no Jēkaba vēstules „Stipriniet savas sirdis”. Pāvests Francisks vēstījuma sākumā raksta: „Dārgie brāļi un māsas, Lielais gavēnis ir atjaunotnes laiks Baznīcai, kopienām un atsevišķiem ticīgajiem. Taču pāri visam tas ir “žēlastības laiks”. Dievs neprasa no mums neko tādu, ko jau iepriekš nebūtu iedevis: “Mēs mīlam, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis.””