• Tweet

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) mudina arī koledžu direktorus un valsts augstskolu rektorus atbalstīt 16. jūnijā plānoto nozares piketu pie Saeimas ēkas, aicinot augstskolu un koledžu darbiniekus kopā ar pārējiem nozares darbiniekiem piedalīties piketā.

Līdzās skolotāju prasībām, LIZDA Saeimai un valdībai izvirza arī augstākās izglītības iestāžu, augstskolu prasības:

– augstākās izglītības iestāžu, augstskolu pedagogu minimālās darba samaksas grafika izstrāde un apstiprināšana nākamo piecu gadu periodam no 2023.gada;

– valsts finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai un zinātnei 2023. gada un vidēja termiņa budžetā, lai visas augstākās izglītības iestādes būtu spējīgas nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu akadēmiskajam personālam;

– sabalansēta darba slodze, kas ietver visus darba pienākumus un novērš nozarē strādājošo pārslodzi, profesionālo izdegšanu, kas savukārt negatīvi ietekmē studiju kvalitāti.

Lai sasniegtu ES valstu vidējo līmeni, augstākajā izglītībā būtu nepieciešams ieguldīt 82 milj. EUR, jo publiskie izdevumi Latvijas augstākajai izglītībai – 0.82% no IKP (OECD, 2021). Latvijā ir otrs zemākais jauniešu ar augstāko izglītību īpatsvars Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, kā arī nepastāv finansiāls atbalsts pasaules līmeņa universitāšu izveidei. Politikas plānošanas līmenī ir iezīmēts nozīmīgs progress Latvijas augstākās izglītības un zinātnes ieguldījumu palielināšanā, nosakot skaidru virzību uz plaisas samazināšanu ar ES valstu vidējo līmeni. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīvas, kas iekļautas valsts līmeņa dokumentos – augstākās izglītības finansēšanas modelis, jaunais akadēmiskās karjeras modelis u.c., ilgtermiņā nebūs iespējams realizēt, balstoties uz ES finansējumu, bez pietiekoša valsts budžeta atbalsta.

Pamatojot prasības augstākajai izglītībai un zinātnei, LIZDA atgādina, ka valsts finansējums augstskolām, augstākās izglītības iestādēm joprojām nav sasniedzis pat 2008. gada līmeni, un, lai arī IZM ir tālejoši un atbalstāmi priekšlikumi turpmākajam augstākās izglītības un zinātnes finansējumam – par 30%-60% palielināt finansējumu augstākās izglītības institūcijām (t.i., par 44 miljoniem EUR), kas iekļauj studiju bāzes finansējuma, trīs pīlāru modeļa u.c. augstākās izglītības pozīciju finansējuma palielināšanu, nav pārliecības, ka šo priekšlikumu finansēšana tiks atbalstīta valsts 2023. gada un vidēja termiņa budžetā.

Pēdējā minimālā atalgojuma palielināšana akadēmiskajam personālam (MK 15.01.2018. rīkojums Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1. septembra līdz 2022.gada 31.decembrim”) no valsts puses īstenota 2021. gada 1. janvārī, un 2022. gada 1. janvārī augstskolu pedagogu minimālā atalgojuma paaugstināšanai finansējums netika piešķirts. Faktiskā atlīdzība valsts augstskolās, augstākas izglītības iestādēs ir nevienlīdzīga un diskriminējoša – dažās valsts augstskolās profesori, asociētie profesori, docenti 2021. gadā ir saņēmuši mēneša neto atalgojumu zemāku par 1000 EUR, lektori – zemāku par 500 EUR (A/S KPMG Baltics dati, IZM pasūtījums), kas pat nav atbilstošs zemākās mēneša darba algas likmei.

Foto: Saeimas kanceleja