Līdzās skolotāju prasībām, LIZDA Saeimai un valdībai izvirza arī augstākās izglītības iestāžu, augstskolu prasības
![]()
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) mudina arī koledžu direktorus un valsts augstskolu rektorus atbalstīt 16. jūnijā plānoto nozares piketu pie Saeimas ēkas, aicinot augstskolu un koledžu darbiniekus kopā ar pārējiem nozares darbiniekiem piedalīties piketā.
Līdzās skolotāju prasībām, LIZDA Saeimai un valdībai izvirza arī augstākās izglītības iestāžu, augstskolu prasības:
– augstākās izglītības iestāžu, augstskolu pedagogu minimālās darba samaksas grafika izstrāde un apstiprināšana nākamo piecu gadu periodam no 2023.gada;
– valsts finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai un zinātnei 2023. gada un vidēja termiņa budžetā, lai visas augstākās izglītības iestādes būtu spējīgas nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu akadēmiskajam personālam;
– sabalansēta darba slodze, kas ietver visus darba pienākumus un novērš nozarē strādājošo pārslodzi, profesionālo izdegšanu, kas savukārt negatīvi ietekmē studiju kvalitāti.
Lai sasniegtu ES valstu vidējo līmeni, augstākajā izglītībā būtu nepieciešams ieguldīt 82 milj. EUR, jo publiskie izdevumi Latvijas augstākajai izglītībai – 0.82% no IKP (OECD, 2021). Latvijā ir otrs zemākais jauniešu ar augstāko izglītību īpatsvars Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, kā arī nepastāv finansiāls atbalsts pasaules līmeņa universitāšu izveidei. Politikas plānošanas līmenī ir iezīmēts nozīmīgs progress Latvijas augstākās izglītības un zinātnes ieguldījumu palielināšanā, nosakot skaidru virzību uz plaisas samazināšanu ar ES valstu vidējo līmeni. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīvas, kas iekļautas valsts līmeņa dokumentos – augstākās izglītības finansēšanas modelis, jaunais akadēmiskās karjeras modelis u.c., ilgtermiņā nebūs iespējams realizēt, balstoties uz ES finansējumu, bez pietiekoša valsts budžeta atbalsta.
Pamatojot prasības augstākajai izglītībai un zinātnei, LIZDA atgādina, ka valsts finansējums augstskolām, augstākās izglītības iestādēm joprojām nav sasniedzis pat 2008. gada līmeni, un, lai arī IZM ir tālejoši un atbalstāmi priekšlikumi turpmākajam augstākās izglītības un zinātnes finansējumam – par 30%-60% palielināt finansējumu augstākās izglītības institūcijām (t.i., par 44 miljoniem EUR), kas iekļauj studiju bāzes finansējuma, trīs pīlāru modeļa u.c. augstākās izglītības pozīciju finansējuma palielināšanu, nav pārliecības, ka šo priekšlikumu finansēšana tiks atbalstīta valsts 2023. gada un vidēja termiņa budžetā.
Pēdējā minimālā atalgojuma palielināšana akadēmiskajam personālam (MK 15.01.2018. rīkojums Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1. septembra līdz 2022.gada 31.decembrim”) no valsts puses īstenota 2021. gada 1. janvārī, un 2022. gada 1. janvārī augstskolu pedagogu minimālā atalgojuma paaugstināšanai finansējums netika piešķirts. Faktiskā atlīdzība valsts augstskolās, augstākas izglītības iestādēs ir nevienlīdzīga un diskriminējoša – dažās valsts augstskolās profesori, asociētie profesori, docenti 2021. gadā ir saņēmuši mēneša neto atalgojumu zemāku par 1000 EUR, lektori – zemāku par 500 EUR (A/S KPMG Baltics dati, IZM pasūtījums), kas pat nav atbilstošs zemākās mēneša darba algas likmei.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākArī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus
Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālāk