Levits: Sabiedrības integrācijai ir nepieciešama pilna apjoma izglītība valsts valodā
17. maijā Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, lai pārrunātu paveiktās reformas un likumdevēja darbu komisijas atbildības jomā, tajā pašā laikā pievēršot uzmanību tām reformām, kas jāturpina nākamajam Saeimas sasaukumam.
“Jūs esat pieņēmuši augstākās izglītības reformu, tā būtiski stiprinot augstākās izglītības kvalitāti. Esat radījuši vairākus svarīgus likumprojektus šī sasaukuma laikā, bet es vēlos uzsvērt, ka ir svarīga turpinātība, gan stiprinot augstāko izglītību un zinātni, gan valsts valodas politiku,” sarunā uzsvēra Valsts prezidents.
Lielu uzmanību tikšanās laikā Valsts prezidents veltīja nepieciešamībai stiprināt valsts valodas politiku izglītības sistēmā: “Sabiedrības integrācijai ir nepieciešama pilna apjoma izglītība valsts valodā. Tā ir metode, kas dod vislabākos rezultātus, tāpēc bērniem valsts valoda jāapgūst jau no pirmsskolas vecuma.”
Par vienu no būtiskākajiem komisijas pienesumiem likumdošanā izglītības laukā A. Ašeradens minēja augstākās izglītības reformu, Izglītības, Profesionālās izglītības, Augstākās izglītības likumu pieņemšanu.
Starp nākamā Saeimas sasaukuma izaicinājumiem tika minēta mūsdienīga un skaidra izglītības sistēmas mērķa noteikšana, ņemot vērā laikmetīgu izpratni par ilgtspēju. Tāpat likumdevējam nepieciešams radīt vienotu augstākās izglītības un zinātniskās darbības likumu, atzina komisijas pārstāvji.
Sarunā Valsts prezidents un komisijas pārstāvji apspriedās par šobrīd Saeimā izskatāmo likumdošanas iniciatīvu par padomju okupācijas režīmu slavinošu pieminekļu demontēšanu Latvijas Republikas teritorijā.
Runājot par padarīto darbu kultūras jomā, komisijas priekšsēdētājs A. Ašeradens atzīmēja, ka komisija šo nepilnu četru darbības gadu laikā ir pieņēmusi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumus, ir noteikusi Vāgnera nama apsaimniekošanas un Sv. Pētera baznīcas darbības turpmāko modeli. Komisijai vēl jāpabeidz darbs pie likuma par kultūras centriem.
Klātesot komisijas pārstāvjiem, Valsts prezidents Egils Levits tikšanās sākumā pasniedza Cildinājuma rakstu Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes prodekānei, profesorei Dr. oec. Ingai Lapiņai.
E. Levits novērtēja I. Lapiņas nesavtīgo darbu fundamentālo un apjomīgo grozījumu izstrādē Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā: “Lielā mērā tas, ka mūsu izglītības sistēma – gan augstākā, gan vispārējā, gan profesionālā izglītība – pēdējā gada laikā ir aktualizēta, ir arī Ingas Lapiņas nopelns. Profesores Ingas Lapiņas aktīvā līdzdalība vērienīgā Izglītības likumu pilnveidošanā ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas izglītības kvalitātē un darbs Latvijas valsts un sabiedrības labā,” atzīmē Valsts prezidents.
Latvijas Republikas 13. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savas darbības laikā ir izstrādājusi un Saeima ir pieņēmusi trīs izglītības sistēmas attīstībai nozīmīgus likumprojektus: grozījumus Izglītības likumā; grozījumus Augstskolu likumā; grozījumus Profesionālās izglītības likumā. Dr. oec. Inga Lapiņa kā pieaicinātais eksperts kvalitātes vadības jomā ārpus saviem tiešajiem darba pienākumiem ar lielu atbildību sniedza nozīmīgu ieguldījumu attiecīgo likumprojektu izstrādē.
Vēl par tēmu:
Jauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī, otrdien, 16. aprīlī, lēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, atbalstot grozījumu likumā “Par svētku, atceres...
Lasīt tālākLIZDA: Vislielākie zaudētāji IZM piedāvājumā ir vispārējās izglītības skolotāji, profesionālās un speciālās izglītības skolotāji
Streika prasību izpildē veidojas pretrunas pašā ministrijas iekšienē, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. "Veidojas zināmas...
Lasīt tālākČakša: IZM pedagogu arodbiedrības streika prasības ir izpildījusi, tāpēc nav skaidrs iemesls piketam
21. maijā plkst. 11 pie valdības ēkas notiks Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots izglītības nozares darbinieku pikets, pieprasot turpināt solīto pedagogu...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz otrdien, 9.aprīlī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi...
Lasīt tālākSimtgades stipendija 2024. gadā būs 750 eiro
Jau septīto gadu Latvijas vidējās izglītības iestādēm ir iespēja izvirzīt absolventus Latvijas Simtgades stipendijas saņemšanai. Arī šogad stipendiju piešķirs izglītības iestādes...
Lasīt tālākLIZDA plāno pedagogu piketu mācību gada nogalē
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien ar Saeimas priekšsēdētāju spriedīs par pedagogu streika vienošanās izpildi. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga LTV...
Lasīt tālāk