• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
15/05/2020, Kategorija: Baltija, Svarīgākais

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas “mazo Šengenas” telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas mēs visi, seši miljoni baltiešu, ievērojot epidemioloģiskos noteikumus, varam brīvi doties pāri mūsu valstu savstarpējām robežām. Tas Latvijai ir jo īpaši svarīgi arī tādēļ, ka Lietuva un Igaunija ir mūsu lielākie ekonomiskie partneri, pauž Valsts prezidents Egils Levits.

“Trīs Baltijas valstis veido īpašu reģionu Eiropā, ko pandēmija ir skārusi mazāk nekā lielāko daļu Eiropas. To izdevās panākt tāpēc, ka Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ierobežojumus ieviesa savlaicīgi. Cilvēku izpratne un disciplīna un valdību saprātīgā politika ļāva pandēmijas izplatību noturēt samērā zemā līmenī,” pauž Levits.

Pēc viņa sacītā, tagad Eiropā un citur pasaulē valstis sāk domāt par ekonomikas sekmēšanu, samazinot ierobežojumus. Tomēr izejas pozīcijas starp valstīm šai jaunajai politikai ir krasi atšķirīgas – kamēr lielā daļā pasaules un Eiropas valstu pandēmija vēl izplatās pilnā sparā, katru dienu tūkstošiem cilvēku inficējas un mirst, tikmēr dažās valstīs, it sevišķi Latvijā, infekcijas izplatību spējam kontrolēt.

“Tas ļāva valdībai pirms dažām dienām piesardzīgi samazināt ierobežojumus. Dažreiz, norādot uz samēro labo epidemioloģisko situāciju valstī, tiek secināts, ka ierobežojumi vairs nav vajadzīgi. Taču cēloņsakarība ir tieši otrāda – mūsu situācija ar samērā zemo vīrusa izplatību ir salīdzinoši tik laba tieši tādēļ, jo mums pastāv ierobežojumi, un tie visumā tiek ievēroti. Tāpēc arī turpmāk visu laiku būs jāpatur prātā, ka vīruss nekur nav pazudis. Ierobežojumu atvieglojumi nozīmēs vairāk kontaktus starp cilvēkiem, un tas savukārt samērā droši nozīmēs arī infekcijas izplatības pastiprināšanos,” norāda prezidents.

“Lai tas nenotiktu vai vismaz nenotiktu pārāk strauji, cerības tiek liktas uz līdzcilvēku atbildību un striktu noteikumu ievērošanu – it sevišķi ir jāievēro divu metru distance. Turklāt ne tikai pašam jāievēro, bet arī jāaizrāda citiem, ja kāds distanci neievēro. Ar vīrusu būs jāsadzīvo līdz laikam, kad būs pieejama vakcīna,” pauž Levits.

Viņš uzsver, ka šie jaunākie atvieglojumi nozīmē, ka valdība uzticas sabiedrības pašdisciplīnai un paškontrolei. Tas ir uzticības kredīts. “Ja tas nedarbosies un infekcijas līkne atkal strauji pieaugs, būs jāatgriežas pie striktākiem ierobežojumiem. Tādēļ atcerēsimies – pārgalvība un vieglprātība var mūs smagi atsist atpakaļ. Likt uz spēles dzīvības mēs nedrīkstam,” pauž prezidents.

“Taču līdzšinējā pieredze rāda, ka mums kopumā ir pamats šai uzticībai pašiem sev kā atbildīgiem sabiedrības locekļiem. Mūsu atbildīgā rīcība savukārt paver ceļu agrākai un straujākai ekonomikas atlabšanai. Un te Latvijas valdības pienākums ir rīkoties gudri un tālredzīgi – papildu līdzekļi, kas ir valsts rīcībā, lai pārvarētu ekonomikas krīzi, ir nevis vienkārši jānoēd un jānotērē, bet jāinvestē tā, lai Latvijas ekonomika un sabiedrība kopumā pēc krīzes paceltos krietni augstākā līmenī nekā pirms krīzes. Šos līdzekļus nedrīkstētu ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves. Atbrīvotie resursi ir jāpārorientē uz perspektīvām nozarēm, profesijām, uzņēmumiem. Cilvēkiem šajā pārveides un pārorientācijas procesā ir jānodrošina izglītības un pārkvalifikācijas iespējas, un sociālais atbalsts jāsaņem tiem, kuriem tas nepieciešams,” sacīja prezidents.

Levita ieskatā, krīzes pārvarēšanas politikai ir jābūt vērstai nevis vienkārši uz pirmskrīzes situācijas atjaunošanu, bet gan uz pārmaiņām – it sevišķi uz strukturālām reformām mūsu ekonomikā, nodokļu un tiesiskajā sistēmā, izglītībā un zinātnē. Pienācīga uzmanība šajā izaugsmes lēcienā būs jāpievērš, protams, veselības nozarei, kā arī kultūrai kā nozīmīgiem dzīves kvalitātes faktoriem.

“Ekonomikas atlabšanas politikai ir jābūt mērķtiecīgu, strukturālu reformu politikai. Cilvēki sagaida, ka valdība iespējami drīzā laikā nāks klajā ar šādas politikas piedāvājumu. Mēs, baltieši, izveidojot brīvās kustības zonu – “mazo Šengenu”, esam pirmie Eiropā, kuri reāli atver kopš diviem mēnešiem slēgtās robežas un spēj rādīt efektīvas Eiropas valstu sadarbības priekšrocības. Mēs ceram, ka ar laiku mums pievienosies kaimiņvalstis un mūsu piemēram sekos citi Eiropas reģioni. Mums ir labas starta priekšrocības ekonomikas atlabšanas procesa uzsākšanā tāpēc, ka mūsu valstis līdz šim ir priekšzīmīgi ierobežojušas pandēmijas izplatību. Savukārt Baltijas ātrais starts Eiropā ir drošs pakāpiens mūsu konkurētspējas stiprināšanā,” rezumē Levits.

Foto: Valsts kanceleja

2,558 skatījumi




Video

Siliņa: Baltijas un Ziemeļvalstis ir vienotas atbalstā Ukrainai

03/09/2025

Trešdien, 3. septembrī, Ministru prezidente Evika Siliņa piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) līderu sanāksmē, kas notika Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā. Sanāksmē kopā...

Lasīt tālāk
Video

Rinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs

01/09/2025

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...

Lasīt tālāk
Video

Septembris iesāksies mēreni silts ar mainīgiem laika apstākļiem

01/09/2025

Septembra sākumā laika apstākļi būs mainīgi – brīžiem starp mākoņiem izsprauksies kāds saules stars un vietām līs, naktīs veidosies migla, bet dažās dienās pastāv arī pērkona...

Lasīt tālāk
Video

Preses izdevējiem piegādes izmaksas nākamajā gadā nepalielināsies

29/08/2025

Kultūras ministrija kopā ar Satiksmes ministriju radusi risinājumus, kas paredz, ka nākamgad maksa par drukātas preses piegādi latviešu valodā preses izdevējiem nepieaugs. Vienlaikus Kultūras...

Lasīt tālāk
Video

Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim

29/08/2025

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...

Lasīt tālāk
Video

Jaunajā mācību gadā mācības skolā uzsāks vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu

29/08/2025

Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 223 696 skolēni, tai skaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un...

Lasīt tālāk
Video

Augusta izskaņā saglabāsies silts un lietains laiks

29/08/2025

Augstāka gaisa temperatūra saglabāsies arī turpmākās dienās, taču nedēļas izskaņā nokrišņu daudzums atkal palielināsies. Piektdien saule mīsies ar mākoņiem un vietām gaidāms...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļa iesāksies ar lietainu un vējainu laiku

25/08/2025

Jaunās nedēļas sākumā laika apstākļus turpinās noteikt šis pats ciklons, līdz ar to laika apstākļi būs līdzīgi kā pēdējās dienās. Tomēr nedēļas vidū laiks Latvijā uzlabosies...

Lasīt tālāk
Video

Bieži lietains un samērā vēss laiks turpināsies arī tālākajās dienās

22/08/2025

Turpmākajās dienās – saule mīsies ar mākoņiem, kas teritorijas lielākajā daļā atnesīs lietu, brīvdienās arī vējš kļūs brāzmaināks. Tā kā diennakts vidējā gaisa temperatūra...

Lasīt tālāk
Video

Jaunās nedēļas sākumā laiks būs sausāks, tomēr no nedēļas vidus nokrišņu daudzums palielināsies un kļūs vēsāk

18/08/2025

Lai gan jaunā darba nedēļā iesāksies ar nedaudz sausāku laiku un lietus būs gaidāms vien vietām, tomēr no nedēļas vidus līs jau plašākā teritorijā. Pirmdien debesīs būs mainīgs...

Lasīt tālāk