Lembergs: Valdības skatījums uz tautsaimniecības attīstību ir ļoti šaurs
Latvijas amatpersonu lielākā problēma ir tāda, ka viņi neredz valsti kopumā un neveido sistemātisku politiku attiecībā uz tautsaimniecības attīstību, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc politiķa sacītā, šobrīd Latvijā nav nevienas institūcijas, kas domātu par tautsaimniecības attīstību un veidotu sistemātisku politiku. “Tādas nav. Esmu to stāstījis visiem premjeriem, bet neesmu sasniedzis dzirdīgas ausis,” komentēja Lembergs.
Arī valdības pārstāvji, kā norādīja Lembergs, nerunā par uzņēmējdarbības attīstību. “Nevienu vārdu jūs par to nedzirdēsiet – vai tā būtu nodokļu politika, vai tā būtu atbalsta politika, vai darbaspēka nodrošināšanas politika. Un tas veidojas ļoti ilgos gados. Jūs nevarat vienā dienā kaut ko mainīt,” pauda Lembergs.
“Tajā pašā laikā Latvija, ņemot vērā tās ārkārtīgi izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, pat pie visām tām muļķībām, ko te gadu gadiem valdība sastrādā, nemirst un visu laiku attīstās. Tas ir tāds fenomens savā ziņā,” piebilda politiķis.
Viņš atzina, ka viņam bija dialogs ar valdības pārstāvjiem par Latvijas priekšlikumiem, kur ieguldīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudu nākamajam plānošanas periodam, taču viņu pieeja likusi vilties. “Tā Latvijas valdības pieeja bija tāda – “tai nozarei tik, tai nozarei tik, tai nozarei tik”. Neviena problēma nav vienas nozares problēma. Ir sistēmveida problēmas, kuras var risināt, tikai definējot gala rezultātu, kuru var sasniegt tikai ar sistēmisku pieeju. Tur bija kategoriska atteikšanās no šādas pieejas,” sacīja Lembergs.
Viņaprāt, pie šīs situācijas vainojams kvalitatīvas izglītības trūkums valsts pārvaldē, pirmkārt, jau valdībā.
“Kariņš. Kas viņš ir? Viņš ir filologs. Ražojis “Lāču ledu”. Pagrozījies Eiropas Parlamentā. Ko viņš saprot no ekonomikas? Viņam nav izjūtas. Ekonomika – tā ir ne tikai zināšanas, bet arī izjūta. Ja jūs neredzat valsti kopumā un jums valsts beidzas ar Lielrīgas robežu, tad jums arī tā Latvija līdz Kurzemei neaizsniedzas,” secināja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk