Lembergs: Valdības skatījums uz tautsaimniecības attīstību ir ļoti šaurs
Latvijas amatpersonu lielākā problēma ir tāda, ka viņi neredz valsti kopumā un neveido sistemātisku politiku attiecībā uz tautsaimniecības attīstību, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc politiķa sacītā, šobrīd Latvijā nav nevienas institūcijas, kas domātu par tautsaimniecības attīstību un veidotu sistemātisku politiku. “Tādas nav. Esmu to stāstījis visiem premjeriem, bet neesmu sasniedzis dzirdīgas ausis,” komentēja Lembergs.
Arī valdības pārstāvji, kā norādīja Lembergs, nerunā par uzņēmējdarbības attīstību. “Nevienu vārdu jūs par to nedzirdēsiet – vai tā būtu nodokļu politika, vai tā būtu atbalsta politika, vai darbaspēka nodrošināšanas politika. Un tas veidojas ļoti ilgos gados. Jūs nevarat vienā dienā kaut ko mainīt,” pauda Lembergs.
“Tajā pašā laikā Latvija, ņemot vērā tās ārkārtīgi izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, pat pie visām tām muļķībām, ko te gadu gadiem valdība sastrādā, nemirst un visu laiku attīstās. Tas ir tāds fenomens savā ziņā,” piebilda politiķis.
Viņš atzina, ka viņam bija dialogs ar valdības pārstāvjiem par Latvijas priekšlikumiem, kur ieguldīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudu nākamajam plānošanas periodam, taču viņu pieeja likusi vilties. “Tā Latvijas valdības pieeja bija tāda – “tai nozarei tik, tai nozarei tik, tai nozarei tik”. Neviena problēma nav vienas nozares problēma. Ir sistēmveida problēmas, kuras var risināt, tikai definējot gala rezultātu, kuru var sasniegt tikai ar sistēmisku pieeju. Tur bija kategoriska atteikšanās no šādas pieejas,” sacīja Lembergs.
Viņaprāt, pie šīs situācijas vainojams kvalitatīvas izglītības trūkums valsts pārvaldē, pirmkārt, jau valdībā.
“Kariņš. Kas viņš ir? Viņš ir filologs. Ražojis “Lāču ledu”. Pagrozījies Eiropas Parlamentā. Ko viņš saprot no ekonomikas? Viņam nav izjūtas. Ekonomika – tā ir ne tikai zināšanas, bet arī izjūta. Ja jūs neredzat valsti kopumā un jums valsts beidzas ar Lielrīgas robežu, tad jums arī tā Latvija līdz Kurzemei neaizsniedzas,” secināja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk