Lembergs: Vai kāds ir paprasījis Kariņam, kāpēc mums nav uzbūvēts sašķidrinātas gāzes terminālis?
Kariņa valdībai bija pietiekami ilgs laiks, lai uzbūvētu sašķidrinātās gāzes termināli – ir jāuzdod jautājums, kāpēc tas vēl nav ticis izdarīts? Tā intervijā raidījumā “No Bullshit Experience ar Andri Kiviču” sacīja Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs.
Raidījumā Lembergs uzsvēra, ka Latvijas valdība nav savlaicīgi domājusi par Latvijas enerģētisko neatkarību. “2011. gadā es Kamparam un Dombrovskim piedāvāju, ka vajag izvērtēt trīs vietas – Ventspils, Rīga un Skulte, un būvēt sašķidrinātās gāzes termināli, lai būtu alternatīva Krievijas gāzei,” atgādināja Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka ir pirmais, kurš šādu projektu piedāvājis. Turklāt saskaņā ar auditoru firmas pētījumu, no trīs variantiem visizdevīgākais bija Ventspils, ja gāzes piegādei izmantotu naftas cauruli: “Viņi pat kārtīgi neizskatīja šo priekšlikumu. Kā interesēs tas bija? Tas bija “Gazprom” interesēs. Kāpēc Kampars un Dombrovskis palika uzticīgi Krievijas gāzei? Kāpēc Vācija uzbūvēja sašķidrinātās gāzes termināli, Igaunija ar Somiju uzbūvēja, bet kas mums gada laikā ir uzbūvēts? Ir tikai noplerkšķēts. Kā interesēs tas ir? Lai rīt varētu pateikt – problēmas ar gāzi, ņemsim Krievijas gāzi, jeb būsim atkarīgi no leišiem un igauņiem. Kāds ir paprasījis Kariņam, kāpēc mums nav uzbūvēts sašķidrinātas gāzes terminālis?” komentēja politiķis.
“Kurš skaļāk rauj kreklu par to, kāds viņš ir patriots, patiesībā neko nav izdarījis. Kariņa valdība nevar uzbūvēt vienu štrunta gāzes termināli,” savu sašutumu neslēpa Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk