Lembergs: Vai kāds ir paprasījis Kariņam, kāpēc mums nav uzbūvēts sašķidrinātas gāzes terminālis?

Kariņa valdībai bija pietiekami ilgs laiks, lai uzbūvētu sašķidrinātās gāzes termināli – ir jāuzdod jautājums, kāpēc tas vēl nav ticis izdarīts? Tā intervijā raidījumā “No Bullshit Experience ar Andri Kiviču” sacīja Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs.
Raidījumā Lembergs uzsvēra, ka Latvijas valdība nav savlaicīgi domājusi par Latvijas enerģētisko neatkarību. “2011. gadā es Kamparam un Dombrovskim piedāvāju, ka vajag izvērtēt trīs vietas – Ventspils, Rīga un Skulte, un būvēt sašķidrinātās gāzes termināli, lai būtu alternatīva Krievijas gāzei,” atgādināja Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka ir pirmais, kurš šādu projektu piedāvājis. Turklāt saskaņā ar auditoru firmas pētījumu, no trīs variantiem visizdevīgākais bija Ventspils, ja gāzes piegādei izmantotu naftas cauruli: “Viņi pat kārtīgi neizskatīja šo priekšlikumu. Kā interesēs tas bija? Tas bija “Gazprom” interesēs. Kāpēc Kampars un Dombrovskis palika uzticīgi Krievijas gāzei? Kāpēc Vācija uzbūvēja sašķidrinātās gāzes termināli, Igaunija ar Somiju uzbūvēja, bet kas mums gada laikā ir uzbūvēts? Ir tikai noplerkšķēts. Kā interesēs tas ir? Lai rīt varētu pateikt – problēmas ar gāzi, ņemsim Krievijas gāzi, jeb būsim atkarīgi no leišiem un igauņiem. Kāds ir paprasījis Kariņam, kāpēc mums nav uzbūvēts sašķidrinātas gāzes terminālis?” komentēja politiķis.
“Kurš skaļāk rauj kreklu par to, kāds viņš ir patriots, patiesībā neko nav izdarījis. Kariņa valdība nevar uzbūvēt vienu štrunta gāzes termināli,” savu sašutumu neslēpa Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālāk