Lembergs: Vai kāds ir paprasījis Kariņam, kāpēc mums nav uzbūvēts sašķidrinātas gāzes terminālis?
Kariņa valdībai bija pietiekami ilgs laiks, lai uzbūvētu sašķidrinātās gāzes termināli – ir jāuzdod jautājums, kāpēc tas vēl nav ticis izdarīts? Tā intervijā raidījumā “No Bullshit Experience ar Andri Kiviču” sacīja Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs.
Raidījumā Lembergs uzsvēra, ka Latvijas valdība nav savlaicīgi domājusi par Latvijas enerģētisko neatkarību. “2011. gadā es Kamparam un Dombrovskim piedāvāju, ka vajag izvērtēt trīs vietas – Ventspils, Rīga un Skulte, un būvēt sašķidrinātās gāzes termināli, lai būtu alternatīva Krievijas gāzei,” atgādināja Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka ir pirmais, kurš šādu projektu piedāvājis. Turklāt saskaņā ar auditoru firmas pētījumu, no trīs variantiem visizdevīgākais bija Ventspils, ja gāzes piegādei izmantotu naftas cauruli: “Viņi pat kārtīgi neizskatīja šo priekšlikumu. Kā interesēs tas bija? Tas bija “Gazprom” interesēs. Kāpēc Kampars un Dombrovskis palika uzticīgi Krievijas gāzei? Kāpēc Vācija uzbūvēja sašķidrinātās gāzes termināli, Igaunija ar Somiju uzbūvēja, bet kas mums gada laikā ir uzbūvēts? Ir tikai noplerkšķēts. Kā interesēs tas ir? Lai rīt varētu pateikt – problēmas ar gāzi, ņemsim Krievijas gāzi, jeb būsim atkarīgi no leišiem un igauņiem. Kāds ir paprasījis Kariņam, kāpēc mums nav uzbūvēts sašķidrinātas gāzes terminālis?” komentēja politiķis.
“Kurš skaļāk rauj kreklu par to, kāds viņš ir patriots, patiesībā neko nav izdarījis. Kariņa valdība nevar uzbūvēt vienu štrunta gāzes termināli,” savu sašutumu neslēpa Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk