Lembergs: Šobrīd izglītība ir prioritāte tikai vārdos, nevis darbos

Tik vājas ministres kā Ilga Šuplinska un Anita Muižniece nozarē vēl nav bijušas, vērtējot izglītības ministru darbu aizvadītajos 4 gados, norādīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs.
“2018. gadā tika pieņemts lēmums pāriet uz jauno izglītības saturu – tas mērķis ir ārkārtīgi ambiciozs un es ne visai esmu pārliecināts, vai to var tik viegli sasniegt, – to var sasniegt tikai tad, ja tam ir ļoti nopietna gatavošanās. [..] Šobrīd visas klases mācās pēc jaunā izglītības satura, bet mācību līdzekļi nav izstrādāti,” uz problēmu norādīja Lembergs.
Tā, piemēram, 11. klasē nav neviena mācību grāmata, bet 1. klasē – tikai puse.
“Lai jauno izglītības saturu varētu mācīt, katrai skolai un katram bērnudārzam ir jābūt ļoti jaudīgam interneta pieslēgumam. Mēs visus bērnudārzus un skolas pieslēdzām ar ātrdarbību 10 GB sekundē, kas ir vairāk nekā Eiropas Savienības mērķis 2025. gadam, bet bez jaudīga interneta nevar šo izglītības saturu apgūt,” norādīja Lembergs, vienlaikus piebilstot, ka šāds uzdevums visām skolām un bērnudārziem Latvijā netika uzstādīts un līdz ar to arī nav sasniegts.
“Protams, galvenais nav nedz internets, nedz mācību līdzekļi, ne remontētas klases un labi jumti, bet pedagogs. Šobrīd pedagogs, kas saņem tikai 900 eiro mēnesī par slodzi, tas ir kliedzoši,” sacīja Lembergs, piebilstot, ka pedagogiem no septembra pielika 8% pie algas, kamēr pats premjers sev 52 %.
“Tā ir tā attieksme. Mēs uzticam savus bērnus skolai un paļaujamies uz to, ka valsts ir nodrošinājusi, ka tur viss ir vislabākajā kārtībā, jo tas ir pamats dzīvei. Diemžēl šis pamats nav radīts, netiek rādīts – gan Šuplinska, gan Muižniece – tik vājas ministres nekad nav bijušas. Vienas tirgus sievas,” izteicās Lembergs.
Vaicāts, kāpēc valdība joprojām nespēj izglītību noteikt kā vienu no savām prioritātēm, Lembergs norādīja, ka jebkuru nozari noteikt par prioritāti nav grūti, bet darbi ne vienmēr saskan ar vārdiem.
“Tā kvalitāte un tā atbilstība mūsdienu prasībām ir sasniedzama, veiksmīgi risinot atsevišķi nelielus elementus, bet tas kopā rada to kvalitāti. Paziņo, ka nopirks planšetdatorus, bet ja mācību līdzekļi nav sagatavoti, tad kāda jēga no viņiem? Internets ir jaudīgs? Ja nav, kāda jēga tad no viņiem? Tā ir propaganda,” tiešs savos izteikumos bija Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
IZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju apsvēruši iespēju kļūt par skolotāju, bet pietrūkst atbalsta
Sabiedrības aptauja, ko veikusi programma “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklāj zīmīgu tendenci: 35% Latvijas iedzīvotāju...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpeciālās izglītības iestāžu uzturēšanai piešķir papildu 331 141 eiro
Speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, līdz šā gada 31.decembrim uzturēšanas izdevumiem palielina finansējumu par 331 tūkstoti eiro. To paredz Izglītības...
Lasīt tālākStudētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālāk