Lembergs: Šobrīd izglītība ir prioritāte tikai vārdos, nevis darbos
Tik vājas ministres kā Ilga Šuplinska un Anita Muižniece nozarē vēl nav bijušas, vērtējot izglītības ministru darbu aizvadītajos 4 gados, norādīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs.
“2018. gadā tika pieņemts lēmums pāriet uz jauno izglītības saturu – tas mērķis ir ārkārtīgi ambiciozs un es ne visai esmu pārliecināts, vai to var tik viegli sasniegt, – to var sasniegt tikai tad, ja tam ir ļoti nopietna gatavošanās. [..] Šobrīd visas klases mācās pēc jaunā izglītības satura, bet mācību līdzekļi nav izstrādāti,” uz problēmu norādīja Lembergs.
Tā, piemēram, 11. klasē nav neviena mācību grāmata, bet 1. klasē – tikai puse.
“Lai jauno izglītības saturu varētu mācīt, katrai skolai un katram bērnudārzam ir jābūt ļoti jaudīgam interneta pieslēgumam. Mēs visus bērnudārzus un skolas pieslēdzām ar ātrdarbību 10 GB sekundē, kas ir vairāk nekā Eiropas Savienības mērķis 2025. gadam, bet bez jaudīga interneta nevar šo izglītības saturu apgūt,” norādīja Lembergs, vienlaikus piebilstot, ka šāds uzdevums visām skolām un bērnudārziem Latvijā netika uzstādīts un līdz ar to arī nav sasniegts.
“Protams, galvenais nav nedz internets, nedz mācību līdzekļi, ne remontētas klases un labi jumti, bet pedagogs. Šobrīd pedagogs, kas saņem tikai 900 eiro mēnesī par slodzi, tas ir kliedzoši,” sacīja Lembergs, piebilstot, ka pedagogiem no septembra pielika 8% pie algas, kamēr pats premjers sev 52 %.
“Tā ir tā attieksme. Mēs uzticam savus bērnus skolai un paļaujamies uz to, ka valsts ir nodrošinājusi, ka tur viss ir vislabākajā kārtībā, jo tas ir pamats dzīvei. Diemžēl šis pamats nav radīts, netiek rādīts – gan Šuplinska, gan Muižniece – tik vājas ministres nekad nav bijušas. Vienas tirgus sievas,” izteicās Lembergs.
Vaicāts, kāpēc valdība joprojām nespēj izglītību noteikt kā vienu no savām prioritātēm, Lembergs norādīja, ka jebkuru nozari noteikt par prioritāti nav grūti, bet darbi ne vienmēr saskan ar vārdiem.
“Tā kvalitāte un tā atbilstība mūsdienu prasībām ir sasniedzama, veiksmīgi risinot atsevišķi nelielus elementus, bet tas kopā rada to kvalitāti. Paziņo, ka nopirks planšetdatorus, bet ja mācību līdzekļi nav sagatavoti, tad kāda jēga no viņiem? Internets ir jaudīgs? Ja nav, kāda jēga tad no viņiem? Tā ir propaganda,” tiešs savos izteikumos bija Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Melbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākIzglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā
Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...
Lasīt tālāk9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālāk