Lembergs: Pirmsskolas izglītības iestādēm stingrāk jāvērtē skolotāju valsts valodas zināšanas
Problēma nav tikai resursu trūkums, lai īstenotu likumā noteikto, bet arī vispārējais izglītības līmenis valstī, intervijā “Ventas Balss” sacīja Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs, komentējot jautājumu par pārēju uz mācībām latviešu valodā.
“Galvenais jau ir pedagogi, līdz ar to pirmsskolas izglītības iestādes vadītājiem un arī skolas direktoriem, komplektējot savu pedagoģisko kolektīvu, jāskatās, vai viņi ir pienācīgi novērtējuši savu skolotāju valsts valodas zināšanas. Ja tās nav pienācīgā līmenī, tad bērnudārzā būs atšķirīga sarunu, valodas vide. Ja bērns beidz pirmsskolas izglītības iestādi un labi nezina latviešu valodu, protams, viņam veidojas ļoti grūta situācija, jo bez valsts valodas zināšanām veiksmīgi mācīties nav iespējams,” sacīja Lembergs.
“Pēc pārbaudes darbu rezultātiem mēs redzam, ka bērniem, kas nāk no mazākumtautībām, valsts valodas zināšanas virknē gadījumu ir nepietiekamas. Un arī pedagogi tādi ir. Tas neapšaubāmi iecērt robu jauniešu izglītības kvalitātē, izglītības līmenī – tā jau ir cēloņu–seku sakarība. Domāju, ka tas tiks pārvarēts, jautājums – ar cik lieliem zaudējumiem. Bet tāds ir likums, un likums jāpilda. Mana personīgā pieeja ir – ja pieņem likumu, tas jāpilda, ir jādod resursi, lai cilvēki varētu iegūt kvalitatīvas zināšanas, kvalitatīvu izglītību valsts valodā. Latvijā, kā vienmēr, likuma norma nav nodrošināta ar pietiekamiem resursiem, lai to varētu izpildīt,” pauda politiķis.
“Loģiski, ka mazākumtautību cilvēki ģimenē komunicē savā dzimtajā valodā, – tam tā jābūt. Dzimtā valoda ir personīga lieta, tā ir viņu privātā dzīve, kurā nevienam nav tiesību iejaukties. Ja valsts pāriet uz mācībām valsts valodā, valstij jānodrošina, lai jaunieši un arī pedagogi varētu iegūt ļoti labas valsts valodas zināšanas. Starp citu, arī latviešu bērni nemaz tik labi valodu nezina un absolūti ne tik labi lasa, izprotot, ko izlasa. To parādīja starptautiskais PISA pētījums – lasītprasmē Latvija ir viduvējība. Tā nav tikai mazākumtautību bērnu problēma, tā ir Latvijas izglītības problēma, par ko nerunā. Igauņi ir 6. vietā pasaulē. Ja jau viduvējību Latvija grib sasniegt, tad tādi mēs arī esam,” izteicās Lembergs.
Vēl par tēmu:
Aptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākMelbārde: jārod saprātīgs līdzsvars starp zinātnes brīvību un sabiedrības vajadzībām
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde šodien, 10. septembrī, tikās ar Latvijas universitāšu un augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu...
Lasīt tālākSaeima otrajā lasījumā atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu 1.-6.klasē
No 1. līdz 6.klasei mācībām ir jānotiek klātienē, paredz ceturtdien, 4.septembrī, Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Saeimas Izglītības, kultūras un...
Lasīt tālākTrešdaļa vecāku nevar atrast informāciju par pieejamajiem pulciņiem savā pašvaldībā
Lielākā daļa jeb 88 % vecāku atzīst, ka viņu bērni apmeklē ārpusklases nodarbības un pulciņus, liecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati. Tomēr vairāk nekā...
Lasīt tālākRinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā mācības skolā uzsāks vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 223 696 skolēni, tai skaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un...
Lasīt tālākKā palīdzēt bērnam sagatavoties pirmajai skolas dienai? Padomus sniedz psiholoģe
Pirmā klase ir īpašs notikums gan bērna, gan visas ģimenes dzīvē. Tā ir jauna pieredze, kas paver iespējas ne tikai mācībām un jaunām zināšanām, bet arī draudzībām, atklājumiem...
Lasīt tālākAptauja: Latvijā bērni kabatas naudā saņem pārsvarā 5-9 eiro nedēļā
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, vecākiem aktuāli kļūst lēmumi par kabatas naudas piešķiršanu. Latvijā visbiežāk bērniem kabatas naudā tiek piešķirti 5–9 eiro nedēļā (13 %),...
Lasīt tālākTrešdaļa vecāku dod priekšroku brīvībai: skolas formām – nē
Trešdaļai skolēnu vecāku skolas formas nešķiet pieņemamas – daudzi tās uzskata par neērtām un apgrūtinošām, atklāts modes un izklaides centra “Rīga Plaza” veiktajā aptaujā. Visbiežāk...
Lasīt tālākValsts kontrole revīzijā aicināja nodrošināt taisnīgu samaksu, nevis ierobežot skolu direktoru pedagoģisko darbu
Publiskajā telpā turpinās diskusija par skolu direktoru pedagoģisko darbu. Valsts kontrole skaidro, ka 2018. gadā revīzijā vērtēja pedagogu samaksas sistēmas efektivitāti pašvaldībās...
Lasīt tālāk