Lembergs par iekļaušanu ASV sankciju sarakstā: Amerikāņi tiek izmantoti Latvijas iekšpolitiskā cīņā
ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Otrdien rīkotā preses konferencē Lembergs norādīja, ka Latvijas politiķi ir izmantojuši ASV varas iestādes Latvijas iekšpolitiskajā cīņā.
Kā zināms, OFAC ir nosaucis četras organizācijas, kuras it kā pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē – Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija, un iekļāvis tās sankciju sarakstā.
Lembergs ASV sankcijas nodēvēja par Saeimas koalīcijas mēģinājumu izrēķināties ar parlamenta opozīciju, kurā ir arī Lemberga pārstāvētā partija. “Viņi izmanto savu varu Saeimā, lai izrēķinātos ar pozīciju attiecīgajā pašvaldībā – Rīgā un Ventspilī. Tās metodes nav vienādas, bet situācija ir pilnīgi vienāda. Attiecīgi, lai politiski izrēķinātos ar mani, tiek izmantots pozīcijas administratīvais resurss, kāds ir Saeimā. [..] Tā kā, brutāli atlaižot Ventspils domi, nav cerību situāciju padarīt viņiem labvēlīgu, ASV viesojās Latvijas valdības delegācija ar uzdevumu pārliecināt ASV Valsts kasi, ka Lembergs ir korumpants, iedzīvojas uz korupcijas, un tāpēc viņu ir jāiekļauj sankciju sarakstā,” komentēja politiķis.
Viņš pauda neizpratni par to, kāpēc ar ASV Finanšu ministriju tikās tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un apsūdzētais ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs (JKP). “Kāds sakars Tieslietu ministrijai ar ASV Finanšu ministriju? Ko Valsts kasē dara Tieslietu ministrijas delegācija? Viņiem bija viens uzdevums – iesniegt papīrus un personīgā sarunā pārliecināt, ka Lembergs ir jāiekļauj sankciju sarakstā, pieliekot klāt to, ka Lembergs nav ASV politikas slavinātājs,” norādīja Lembergs.
Lembergs norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde nav viņam piederoša, bet ir valsts iestāde. Vienīgais iemesls, kāpēc tā iekļauta sankciju sarakstā, esot vēlme, lai Lembergu atceltu no brīvostas valdes locekļa amata. Tāpat ASV neko nezina par sankciju sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem.
“Amerikāņi tiek izmantoti iekšpolitiskā cīņā. Vai tas atbilst demokrātijas standartiem? Skaidrs, ka tas neatbilst,” piebilda Lembergs.
Lembergs norādīja, ka Magņitska sarakstā iekļauts politisku iemeslu dēļ. “Es kā politiķis tieku vajāts Latvijā vairāk nekā 20 gadus, līdz ar to šajā sarakstā drīzāk būtu jāiekļauj pie varas esošie. Pret mani ir bijušas ierosinātas desmit krimināllietas, bet neviena nav beigusies ar notiesājušu spriedumu. Visas tās ir izgāzušās. Savukārt 2005. gadā “Vienotības” līderis, esošais premjers Krišjānis Kariņš uzrakstīja ģenerālprokuroram iesniegumu, lai sāktu par mani vajāšanu. Tā laikā ģenerālprokurors paklausīgi pildīja šo uzdevumu, bet 2007. gadā šo lietu atzina par neveiksmīgu un valsts man par šo kriminālvājāšanu izmaksāja kompensāciju,” atgādināja politiķis.
Tāpat viņš pieminēja arī neveiksmīgo oligarhu lietu, kura pēc piecu gadu vētīšanas beidzās ar “neko”.
“Ja runājam par korupciju, tad man tik tiešām 2007. gadā ir celta apsūdzība par it kā manām darbībām pirms 25 gadiem. Tie cietēji – miljonāri un miljardieri, kurus es it kā esmu apbižojis, atcerējās par saviem pāridarījumiem pēc vairāk nekā desmit gadiem. Šī lieta ir tiesā 11 gadus. Un 11 gadus nez kāpēc es ASV sankciju sarakstā nebiju. Kāpēc amerikāņi padomās pēc vienpadsmit gadiem? Kas tas bija par spēku? Tāpēc, ka aizbrauca delegācija no Latvijas valdības un sarakstīja visādas muļķības. Un, ja to paraksta tieslietu ministrs vai prokurors, viņi to uzskata par patiesību,” turpināja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, tas nenotika ātrāk, jo “nevienam nebija tik daudz nekaunības un tik daudz politiskā naida, un tik lielas vēlēšanās izrēķināties ar Lembergu, kā tas šobrīd ir Bordānam, Strīķei, Jurašam un ārlietu ministram Rinkēvičam.”
“Mani politiskie pretinieki ir pielikuši roku pie lietas falsifikācijas, iesaistot arī Amerikas Savienoto Valstu valdību. Tas ir vairāk nekā nožēlojami,” uzsvēra Lembergs.
Tajā pašā laikā politiķis norādīja, ka viņam neesot dota iespēja iepazīties ar sankcijas sarakstā iekļaušanas pamatojumu. “Man nav iespēja iepazīties ar pamatojumu un sevi aizstāvēt. Tā ir demokrātija augstākajā pakāpē,” ironizēja Lembergs.
Vaicāts, vai Lembergs ir gatavs atkāpties no Ventspils brīvostas valdes locekļa amata, viņš norādīja, ka to darīs, ja saņems kādu informāciju no ASV vai arī brīvostas, ka tai ir kādi apgrūtinājumi. “Ja mana neesamība brīvostas valdē var nodrošināt stabilu un sekmīgu brīvostas darbu, tad man nav nekādu problēmu uz sankciju laiku atkāpties no valdes locekļa amata,” sacīja Lembergs.
Jāatzīmē, ka šobrīd jau Lembergs ir izplatījis paziņojumu, ka aptur savu darbību Ventspils brīvostas pārvaldē, un ir lūdzis Ventspils pilsētas domi uz laiku līdz apstākļu noskaidrošanai savā vietā iecelt citu valdes locekli.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālāk
