• Tweet

Mūsdienās jēdziens “oligarhs” tiek plaši izmantots gan masu medijos, gan atsevišķu partiju lozungos. Tikai retais iedomāsies, ka vēl pirms pāris gadiem par oligarhiju Latvijā runāja vien daži vēsturnieki un ne saistībā ar politiku. Līdz ar atsevišķu personu parādīšanos uz politiskās skatuves, popularitāti iemantojis arī vārds “oligarhs”, ko labprāt izmanto konkrēto politiķu pretinieki, runājot par demokrātijas privatizāciju valstī. Kas īsti ir “oligarhs” un vai valsts augstākās amatpersonas drīkst kādam publiski piedēvēt šo vārdu?

Kā sava iknedēļas preses konferencē norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs, ir nepieciešams dokuments, kas norāda ka šādam apzīmējumam ir tiesisks pamats.

Lembergs skaidro, ka iesaukas dot ir pavisam ikdienišķa lieta – “resnais, garais, bārdainais, tomēr jautājums ir pavisam cits, vai pagalma sarunas drīkst sacelt tādu ažiotāžu medijos un sabiedrībā kopumā?”

Jau sešus gadus, kopš 2011.gada eksprezidents Valdis Zatlers ar rīkojumu Nr.2 it kā pieteica karu oligarhiem jeb Ventspils mēram Aivaram Lembergam, bijušajam Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem un politiskās apvienības LPP/LC vadītājam Aināram Šleseram, šis vārds ir iemantojis milzu popularitāti, galvenokārt saistībā ar to tiek virzīts viedoklis, ka “oligarhi ir kaut kas slikts, pret tiem jācīnās, tos jāapkaro.”

Kādu slogu uzliek iesaukas un vai mūsdienu sabiedrībā mēs varam cilvēkus saukt kā vēlamies, turklāt ne jau kāpņutelpā?

“Ja oficiālas valsts amatpersonas man piešķir šo titulu, tad, protams, mani interesē šī statusa tiesiskais pamats, jo tad jābūt likumā vai Ministru kabineta noteikumos definēts, kas ir oligarhs, pie kādiem noteikumiem šāds tituls man tiek piešķirts,” norāda Lembergs.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir aicinājis ikvienu “oligarhu sarunās” iesaistīto personu, īpaši amatpersonas, izvērtēt savu loma sarunās un skaidrot sabiedrībai savu rīcību, uzņemoties atbildību, par ko Aivars Lembergs bija īpaši izbrīnīts un pat nosūtīja prezidentam vēstuli ar aicinājumu izskaidrot par kādām, tā sauktajām, “oligarhu sarunām” viņam ir jāsniedz skaidrojums sabiedrībai un vai Vējonis kā vienu no sarunās iesaistītajām amatpersonām vai politiķiem domājis Lembergu.

Pieķeroties frāzei “oligarhu sarunas”, Ventspils mērs skaidro: “Ja, piemēram, to lieto Valsts prezidents, tad neapšaubāmi man tāds tituls ir piešķirts, bet tādā gadījumā man nepieciešams dokuments, lai oficiāli es to varu lietot un jūs varat tā mani saukt.”

Ventspils mērs norāda, ka viņam nav zināms neviens likums Latvijā, kur šāds apzīmējums būtu definēts: “Es ceru, ka mani ar to iepazīstinās, tai skaitā, tās amatpersonas, kas lieto šo jēdzienu oficiālās sarunās. Par to, ko runā virtuvē, man neinteresē. Kamēr šīs sarunas nav publiskotas, tā ir viņu personīgā lieta,” pauž Ventspils mērs.

Neapgalvosim, ka “oligarhs” ir vienīgā piekarinātā birka, ar kuru politiķi ir spiesti sadzīvot, vismaz ne sabiedrībā. Amatpersonas gan savās sarunās neizmanto citas tautā pazīstamas iesaukas kā “rudā lapsa” vai “ausainis”, kas liek domāt, kā būtu, ja tomēr iesauka tiktu izdomāta katram Saeimā sēdošajiem? Tad vismaz to patiešām varētu nodēvēt par cirku…