Lembergs: Koalīcija izbauda absolūtu varu, pat ignorējot iedzīvotāju un valsts intereses
Koalīcija ignorē sabiedrības protestus, jo apzinās, ka to rokās ir vara un neviens tiem neko nevar izdarīt, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc viņa sacītā, šādā veidā valdošās koalīcijas deputāti izgaršo absolūtas varas garšu. “Ja vairākums nobalso, tad likums ir pieņemts. Viņi to var izdarīt un neviens tiem to nevar liegt. Viņi var izskatīt steidzamības kārtā un neviens neko nevar bloķēt. [..] Protams, ka tas ir absolūts nihilisms jeb varas izbaudīšana,” norādīja Lembergs.
“Cilvēkiem nav bijusi nekāda vara, un pēkšņi viņiem iedod absolūtu varu. Ar to, ka viņi ignorē sabiedrības viedokli, argumentus un veselo saprātu, viņi pašapliecinās, ka “es to varu” un “es speciāli nedarīšu tā, kā jūs sakāt, bet darīšu tā, kā es to uzskatu par vajadzīgu, jo man ir vara, bet jums nav”,” komentēja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, tāda pieeja koalīcijai ir gan pret administratīvi teritoriālās reformas pretiniekiem, gan skolotājiem un mediķiem. “Tiem mēs varam piešķirt algas pieaugumu 8%, sev mēs varam piešķirt algas pieaugumu 8%, bet jums mēs varam neiedodot neko un jūs mums neko neizdarīsiet. Mēs varam pašvaldībām atņem naudu, bet jūs mums neko neizdarīsiet. Tas ir ļoti slikti valstij, jo tā ir tāda plānprātiņu darīšana,” uzsvēra politiķis.
Lembergs gan atgādināja, ka “Saeimas deputātiem ir ne tikai tiesības lemt, bet arī atbildība par to, ko viņi lemj”.
“Šeit mēs redzam pilnīgu likuma ignoranci,” uzsvēra Lembergs, par piemēru minot, ka valsts noteica, ka pašvaldībām būs finansiāli jāpiedalās jaunāko klašu skolēnu ēdināšanā. Pēc viņa sacītā, likums nosaka, ka, nododot pašvaldībām jaunas funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, kas nosaka šo funkciju izpildes kārtību, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti.
“Valdība pieņem budžetu, uzliek par pienākumu par velti barot skolēnus, bet naudu līdzi nedod. Tas ir kliedzošs likuma pārkāpums,” norādīja politiķis.
Kā zināms, 7. novembrī pie Saeimas pulcējās tūkstošiem veselības aprūpes darbinieku un ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierināto. Neraugoties uz protestiem, valdība neatrada papildu līdzekļus mediķu algām, kā arī nobalsoja par administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk