• Tweet

Šodien, 26. augustā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojumu par “Par apropriācijas pārdali”, kas paredz veikt 26 miljonu eiro maksājumu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) finanšu līdzsvara par 2024. gadu nodrošināšanai. Spēkā esošā ES un Latvijas likumdošana noteic, ka valsts nodrošina publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru.

“Mūsu uzdevums ir nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti, stiprinot dzelzceļu un vilcienu satiksmi, kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Tāpat mums ir jādomā par valsts drošības stiprināšanu, kur dzelzceļam ir jāpilda kritiskās infrastruktūras loma. Pēdējo gadu laikā LDz ir veicis būtiskus uzlabojumus un ilgtermiņā, pēc SM uzsāktās reformas īstenošanas dzelzceļa nozarē, budžeta līdzfinansējums samazināsies”, uzsver satiksmes ministra Atis Švinka.

Tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā dzelzceļa satiksme ir sabiedriskā transporta mugurkauls un valsts budžeta finansējums nodrošina dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību pasažieru pārvadājumiem. Vienlaikus dzelzceļš ir arī nacionālajai drošībai svarīga infrastruktūra un tam ir būtiska loma kā daļai no Eiropas kritiskās infrastruktūras.

Ģeopolitisko apstākļu ietekmē LDz pārvadāto kravu apjomi un līdz ar to arī ieņēmumi no kravu pārvadājumiem ir ievērojami samazinājušies un arī šogad turpina samazināties. Tas būtiski ietekmē LDz finanšu rezultātus un palielina no valsts budžeta papildu nepieciešamā finansējuma apjomu līdzsvara nodrošināšanai. Vienlaikus, dotācijas summa tiek samazināta, LDz nepārtraukti veicot izmaksu optimizācijas un ieņēmumu palielināšanas pasākumus, tomēr pilnībā samazināt dotācijas apjomu īstermiņā pie krītošiem kravu pārvadājumu apjomiem nav iespējams.

Turpinot iepriekš iesākto, LDz arī šogad veic būtiskus izdevumu optimizēšanas pasākumus, samazinot dzelzceļa uzturēšanas un pārvaldības izmaksas, kā arī pārskatos sniedzamo pakalpojumu cenas (apkalpes vietu, infrastruktūras izmantošanas, nekustamā īpašuma noma), tādējādi kopumā uzlabojot LDz nākamo periodu finanšu rezultāta prognozes. Šī gada piecos mēnešos izmaksas ir izdevies samazināt par 7 milj. eiro un 2025. gada prognozes liecina, ka finanšu rezultāts būs būtiski labāks nekā budžetēts, tomēr gadu neizdosies noslēgt bez zaudējumiem.

Vienlaikus, iespēju robežās mazinot izmaksas, pārskatot iekšējos procesus un optimizējot resursu izmantošanu, tiek izvērtēts, vai to ieviešana neapdraud jo īpaši pasažieru satiksmes drošību.

LDz pārvaldībā esošā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra uz vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem izmanto visi pārvadātāji, par maksu, kas tiek noteikta tiešo izmaksu līmenī atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam. Tādējādi publisko līdzekļu piešķīrums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

Kā iepriekš ziņots, SM virza dzelzceļa nozares reformu, kuras mērķis ir novērst pašreizējās sistēmas nepilnības un padarītu nozares pārvaldību efektīvāku. Reforma paredz, ka pēc padziļināta juridiskā izvērtējuma SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) tiek integrēts (LDz). Plānots, ka par Rail Baltica projekta ietvaros būvētās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju tiek noteikts LDz, nododot tai valdījumā Rail Baltic projekta ietvaros būvēto dzelzceļa infrastruktūru. Vienlaikus LDz ir uzsācis īstenot koncerna uzņēmumu konsolidāciju.