• Tweet

Otrdien, 26. augustā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību. Jauno noteikumu mērķis ir ierobežot organizētās noziedzības un neformālās hierarhijas ietekmi Latvijas cietumos, izskaust neatļautu priekšmetu un vielu apriti, kā arī veicināt notiesāto iesaisti resocializācijas programmās.

Noteikumu projekts paredz, ka notiesātajiem turpmāk būs atļauts lietot tikai tādas videospēļu konsoles, kuras tehniski nav iespējams izmantot saziņai ar citiem ieslodzītajiem vai personām ārpus cietuma. Konsoļu izmantošana būs iespējama tikai ar cietuma priekšnieka atļauju un noteiktā laikā. Tāpat tiks aizliegta jebkādu ierīču izmantošana, kas var pieslēgties internetam, datu pārraides tīkliem vai kalpot kā rācijas, telefoni, datori, planšetdatori vai datu nesēji.

Brīvības atņemšanas iestādēs turpinās darbs pie resocializācijas procesu īstenošanas un notiesāto uzvedības maiņas, lai mazinātu atkārtotu noziegumu izdarīšanas risku un stiprinātu sabiedrības drošību. Notiesātajiem brīvības soda izpildes laikā tiek nodrošināta izglītības apguve, darba iespējas, garīgā aprūpe, kā arī dažādas radošās un interešu aktivitātes, piemēram, šaha spēles apguve, gleznošana, adīšana, utt. Vienlaikus būtiska nozīme resocializācijā tiek piešķirta ģimenisko saišu uzturēšanai un stiprināšanai, jo tieši tuvinieku atbalsts motivē personu mainīt uzvedību un pēc soda izciešanas neatgriezties pie likumpārkāpumiem.

Tieslietu ministrija, izstrādājot noteikumus, ņēma vērā tiesībsaizsardzības iestāžu sniegto informāciju, ka ieslodzītie, izmantojot spēļu konsolēs pieejamo saziņas iespēju, izdara noziedzīgus nodarījumu gan ieslodzījumā, gan ārpus ieslodzījuma, uztur saziņu ar noziedzīgo pasauli, uztur kontaktus, lai veicinātu neformālo hierarhiju ieslodzījumā. Arī Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) ziņojumā pēc vizītes Latvijā no 2024. gadā izteiktas stingras norādes par nepieciešamību ierobežot ieslodzīto neformālo hierarhiju, tāpat to pastiprina Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumu lietā pret Latviju.

Turpmāk tiks arī individuāli vērtēta katra apmeklētāja piemērotība un drošības nodrošināšana ieslodzījuma vietās. Tāpat kā līdz šim, apmeklējumu piešķirs brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, pamatojoties uz notiesātā iesniegumu un pārbaudot apmeklētāja identitāti un radniecību. Jaunā kārtība paredz detalizētākas pārbaudes Fizisko personu reģistrā un Sodu reģistrā, lai maksimāli izslēgtu jebkādus drošības iespējamos riskus cietumos. Jaunie noteikumi saglabā pārmeklēšanas un mantu apskates prasības, bet papildus nosaka konkrētus aizlieguma gadījumus, piemēram, ja apmeklētājs ir alkohola vai narkotisko vielu ietekmē vai atsakās pakļauties pārbaudei.