Lembergs izvirza versiju par “Vienotības” politiķu slēptu dalību OIK ražošanas uzņēmumos
Neraugoties uz skaļiem priekšvēlēšanu solījumiem un apņemšanos, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) līdz ar 31. martu nav atcelta, papildus tam, vispār nav zināms, kad šī shēma varētu tikt likvidēta. Pie varas esošās partijas “Vienotība” iesaiste tās izveidē gan mazina cerības, ka reiz pienāks brīdis, kad OIK vairs nebaros to saņēmējus. Par to liek bažīties arī Ventspils mēra Aivara Lemberga izvirzītā hipotēze, kas apliecina, ka “Vienotībai” OIK dzīvotspēja varētu būt daudz svarīgāka par sabiedrības interesēm.
Kā zināms, janvāra sākumā Saeima atbalstīja lēmuma projektu par obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu. Tajā deputāti aicināja Ekonomijas ministriju (EM) steidzami izstrādāt tiesību aktus obligātās iepirkuma komponentes atcelšanai no šī gada 31. marta, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem.
Neraugoties uz iedzīvotāju cerībām un ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV) izrādīto gatavību atcelt OIK no 31. marta, īsi pirms liktenīgā datuma ekonomikas ministrs nāca klajā ar paziņojumu, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas un valdība izlēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu noteiktajā termiņā.
Par iespējamu “Vienotības” interesi turpināt OIK biznesu nesen runāja Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka gan Kariņš, gan “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars un vesela virkne citu tagadējās valdības locekļu ir bijuši ļoti aktīvi OIK atļauju dalītāji. “Pie tam tā dalīšana nenotika konkursa kārtībā, bet [tika dalīts] savējiem. Un man nav ne mazāko šaubu, ka šajos OIK ražošanas uzņēmumos iekšā ir šo politiķu dalība,” izteicās politiķis, turpinot, ka nav vērts cerēt, ka kāds šo maksājumu elektroenerģijas ražotājiem atcels.
Un tik tiešām, kā liecina statistika, tieši ekonomikas ministra Arta Kampara laikā izsniegtās atļaujas atstājušas vislielāko ietekmi uz OIK. Laikraksta “Diena” rīcībā esošā informācija liecina, ka vēsturiski izsniegto licenču skaits, kas rada ietekmi uz obligāto iepirkuma komponenti, lielos apmēros pieauga laikā, kad ekonomikas ministra amatu ieņēma Artis Kampars un Daniels Pavļuts. Kampara laikā izsniegtās atļaujas pašlaik atstāj vislielāko reālo ietekmi uz OIK un 2015. gadā 58,1% no OIK veidoja tieši Kampara pieņemtie lēmumi. Savukārt “uz papīra” izsniegto licenču rekordists ir Pavļuts.
Lembergs neslēpj savu uzskatu, ka OIK atcelšana ir sabiedrības muļķošana. “Nekas šeit netiks atcelts – labākajā gadījumā nomainīs OIK uz OPK vai kaut ko tamlīdzīgu. Trīs burtu kombinācija būs 100%. Tā kā apmuļķoti ir vēlētāji,” uzskata Ventspils mērs.
Ja Lembergam ir taisnība, vai varētu būt tā, ka runas par daudzmiljonu tiesvedībām ir tikai aizsegs, lai turpinātu OIK biznesu, no kura, iespējams, kāds labums atlec arī pašiem “Vienotības” redzamākajiem biedriem?
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk