• Tweet

Izpildot izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) prasības, pēc deviņiem gadiem Latvijā darbosies tikai 9 vidusskolas, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Viņš atgādināja, ka saskaņā ar Šuplinskas prasībām, lai pašvaldības saņemtu valsts budžeta finansējumu vispārizglītojošo skolu pedagogu algām, no 2020. gada 1. septembra vidusskolām būs jāizpilda noteikti kvalitātes kritēriji.

Viņš norādīja, ka saskaņā ar šiem noteikumiem no šī gada pilnu finansējumu nevarēs saņemt viena skola Liepājā, Kuldīgā, Talsos, Jūrmalā, Aizkraukles novadā, Naukšēnos, Cēsīs, Balvos, Rēzeknes novadā, Ludzā un Preiļu novadā. Savukārt Rēzeknē, Daugavpilī un Ludzā divas skolas, bet Daugavpils novadā – četras. Vissliktākā situācija ir Rīgā, kur pilnu valsts finansējumu nevar saņemt septiņas vidusskolas.

“No 2023. gada 1. augusta, pēc pastāvošiem Ministru kabineta noteikumiem, Šuplinskas noteikumiem neatbildīs 163 vidusskolas. [..] Šuplinska ir paziņojusi, ka tādejādi skolu skolotājiem netiks piešķirts finansējums algām. Sanāk, ka skolotāji strādās pa velti,” norādīja Lembergs.

“Paskaties uz situāciju Kurzemē – Ventspilī, paldies Dievam, paliek divas skolas, bet Ventspils novadā visas vidusskolas tiek likvidētas. Dundagas novadā nav vidusskolas, tāpat kā nav Rojas novadā, Mērsragā, Engurē, Priekulē, Vaiņodē, Skrundā, Kandavas novadā, Tukuma novadā un Nīcā. Savukārt Talsu novadā no piecām vidusskolām paliek divas, Kuldīgas novadā no četrām vidusskolām paliek viena, bet Liepājā no astoņām paliek divas. Bet Aizputē paliek viena vidusskola, tāpat kā Saldū,” gaidāmo situāciju iezīmēja Lembergs.

Viņš turpināja, ka Jūrmalā no septiņām paliek viena vidusskola, Babītē – neviena, Ozolniekos – neviena, Jelgavā no sešām vidusskolām paliek četras, Jelgavas novadā no septiņām vidusskolām nepaliek neviena, Bauskā – no divām viena, Iecavā vidusskola likvidējas, tāpat kā Baldonē, Ķegumā, Vecumniekos, Ikšķilē, Stopiņos, Ropažos, Mālpilī, Lielvārdē, Koknesē un Inčukalnā. Savukārt Salaspilī paliek viena vidusskola.

“Savukārt Rīgā pēc trīs gadiem tiek likvidētas 54 vidusskolas un paliek tikai 30 vidusskolas,” turpināja Lembergs.

Arī Vidzemē aina neesot iepriecinoša un Salacgrīvā, Alojā, Limbažos, Rūjienā, Naukšēnos, Valkā, Apē, Smiltenē, Priekuļos, Gulbenē, Lubānā, Cesvainē, Jaunpiebalgā, Vecpiebalgā, Amatā nepaliekot neviena vidusskola, kamēr Madonā, Cēsīs, Alūksnē paliek tikai viena vidusskola. Savukārt Valmierā paliek no piecām divas vidusskolas.

Līdzīga situācija arī Latgales novadā, kur Daugavpilī tiek likvidētas četras vidusskolas, Krāslavā paliek viena vidusskola, Ilūkstē, Vārkavā, Dagdā, Ludzā, Ciblā – neviena. Savukārt Rēzeknē no septiņām vidusskolām paliek tikai trīs, bet Rēzeknes novadā no septiņām paliek divas.

“Šuplinska uzskata, ka no 2025. gada 1. augusta likvidējas vēl vairāk vidusskolu un 2029. gadā likvidējas vēl arī tās, kas šobrīd paliek, jo tad ir jāsasniedz, lai zemākā atzīme centralizētajā eksāmenā nevar būt mazāka par 60%, kas nozīmē, ka pēc pagājušajā gada centralizēto eksāmenu rezultātiem Kurzemē, pēc Šuplinskas noteikumiem, nepaliek neviena,” uzsvēra Lembergs.

“Šuplinskas lielākais sasniegums, kad viņa beigs vadīt ministriju, ka no 2029. gada 31. jūlija tiek likvidētas praktiski visas vidusskolas – Kurzemē nebūs neviena vidusskola. Visi beigs devīto klasi un līdz ar to izglītība Latvijā tiek pārtraukta. Kā izskatās Zemgale? Paliek vidusskola Krustpils novadā. Cik paliek Jūrmalā? Neviena. Pierīgā? Neviena. Cik Rīgā paliek vidusskolas? Piecas vidusskolas. [..] Vidzemē nepaliek neviena, bet Latgalē paliek trīs vidusskolas. Kopumā paliek deviņas vidusskolas,” skaudro situāciju iezīmēja Lembergs.

Foto: F64