Lembergs: Grāmata “Kriminālprocess kā atriebība” ieskatās tajā, kā kriminālprocess Latvijā tiek izmantots, lai izrēķinātos ar mani

Mana jaunākā grāmata “Kriminālprocess kā atriebība” liks uzdot jautājumu – vai Latvija ir tiesiska valsts, uzsver politiķis Aivars Lembergs.
Kā zināms, pagājušajā nedēļā Pārventas bibliotēkā tika prezentēta politiķa Aivara Lemberga jaunākā grāmata “Kriminālprocess kā atriebība”, kurā analizēti tā dēvētā Lemberga kriminālprocesa paši pirmsākumi, notikumi, kas aizsākās pirms 23 gadiem, tālajā 1999. gada maijā, kad politiķi, kuri konfliktēja ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, pirmoreiz aiznesa uz Ģenerālprokuratūru dažus papīrus, kas it kā kompromitēja Ventspils mēru. No šiem un vēlāk arī citiem papīriem, kas tika nogādāti Ģenerālprokuratūrā, pēc 9 gadiem tapa kriminālapsūdzība par akciju un kapitāla daļu izspiešanu no Aināra Gulbja.
Grāmatas atvēršanā uzstājās arī pats autors Lembergs, kurš norādīja, ka kriminālprocess viņa gadījumā ir sods, jo tiesvedība pret viņu ilgst jau 25 gadus. Lai arī viņš ir aicinājis šo tiesvedību padarīt publisku, visus šos gadus tas nav atļauts.
“Es no pirmās tiesas dienas lūdzu, lai tiesu atļauj filmēt, jo es esmu publiska persona, domes priekšsēdētājs, vēlēts un maniem vēlētājiem ir tiesības zināt, kā man notiek tas tiesas process. Visus šos tiesvedības gadus – no 2009. gada līdz pat 2021. gadam, ja neskaita dažas tiesas sēdes, tiesa nepiekrita, ka tiek filmēta tiesvedība. Kāpēc? Tad, kad mani tiesāja Grinberga lietā, tur tiesnesis atļāva [filmēt] un mēs to likām iekšā internetā, bet pēc tam vairs neļāva. Kāpēc? Jo tad tas karalis paliek kails tādā ziņā, ka tad tā apsūdzība paliek kaila. Kā tas viss notiek – to cilvēki nav redzējuši un to visu daiļrunīgi raksturo tas, ka tas, kuru tiesā, tas vēlas publisku procesu, bet tas, kurš tiesā un ceļ apsūdzību baidās no publiskas tiesas, baidās no atklātības,” uzsvēra Lembergs.
Nesen Lembergs uzsvēra, ka grāmatā “ir dokumentāli pierādīts kā kriminālprocess Latvijā tiek izmantots, lai izrēķinātos ar Aivaru Lembergu un vienlaicīgi dotu iespēju, tostarp politiskiem mērķiem, blēdim Aināram Gulbim atriebties par to, ka viņam nācās atdot parādu Ventspils domei.”
Viņš piebilda, ka jaunā grāmata turpina grāmatas “Zagļi Lemberga kurpēs” stāstu, kura vērtē valsts amatpersonu rīcību valsts mantas pārraudzībā un iespēju gūt pašiem savu labumu.
“Ja Jums ir laiks iepazīstieties ar šīm grāmatām – tur ir uzstādīti gana daudz jautājumu, bet ne uz visiem jautājumiem ir atbildes. Palasiet un izdariet secinājumu uz jautājumu – vai Latvija ir tiesiska valsts?” piebilda Lembergs.
Foto: Ventspils hronikas arhīvs
Vēl par tēmu:
Saeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālākProgresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālāk