Lembergs: Grāmata “Kriminālprocess kā atriebība” ieskatās tajā, kā kriminālprocess Latvijā tiek izmantots, lai izrēķinātos ar mani
Mana jaunākā grāmata “Kriminālprocess kā atriebība” liks uzdot jautājumu – vai Latvija ir tiesiska valsts, uzsver politiķis Aivars Lembergs.
Kā zināms, pagājušajā nedēļā Pārventas bibliotēkā tika prezentēta politiķa Aivara Lemberga jaunākā grāmata “Kriminālprocess kā atriebība”, kurā analizēti tā dēvētā Lemberga kriminālprocesa paši pirmsākumi, notikumi, kas aizsākās pirms 23 gadiem, tālajā 1999. gada maijā, kad politiķi, kuri konfliktēja ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, pirmoreiz aiznesa uz Ģenerālprokuratūru dažus papīrus, kas it kā kompromitēja Ventspils mēru. No šiem un vēlāk arī citiem papīriem, kas tika nogādāti Ģenerālprokuratūrā, pēc 9 gadiem tapa kriminālapsūdzība par akciju un kapitāla daļu izspiešanu no Aināra Gulbja.
Grāmatas atvēršanā uzstājās arī pats autors Lembergs, kurš norādīja, ka kriminālprocess viņa gadījumā ir sods, jo tiesvedība pret viņu ilgst jau 25 gadus. Lai arī viņš ir aicinājis šo tiesvedību padarīt publisku, visus šos gadus tas nav atļauts.
“Es no pirmās tiesas dienas lūdzu, lai tiesu atļauj filmēt, jo es esmu publiska persona, domes priekšsēdētājs, vēlēts un maniem vēlētājiem ir tiesības zināt, kā man notiek tas tiesas process. Visus šos tiesvedības gadus – no 2009. gada līdz pat 2021. gadam, ja neskaita dažas tiesas sēdes, tiesa nepiekrita, ka tiek filmēta tiesvedība. Kāpēc? Tad, kad mani tiesāja Grinberga lietā, tur tiesnesis atļāva [filmēt] un mēs to likām iekšā internetā, bet pēc tam vairs neļāva. Kāpēc? Jo tad tas karalis paliek kails tādā ziņā, ka tad tā apsūdzība paliek kaila. Kā tas viss notiek – to cilvēki nav redzējuši un to visu daiļrunīgi raksturo tas, ka tas, kuru tiesā, tas vēlas publisku procesu, bet tas, kurš tiesā un ceļ apsūdzību baidās no publiskas tiesas, baidās no atklātības,” uzsvēra Lembergs.
Nesen Lembergs uzsvēra, ka grāmatā “ir dokumentāli pierādīts kā kriminālprocess Latvijā tiek izmantots, lai izrēķinātos ar Aivaru Lembergu un vienlaicīgi dotu iespēju, tostarp politiskiem mērķiem, blēdim Aināram Gulbim atriebties par to, ka viņam nācās atdot parādu Ventspils domei.”
Viņš piebilda, ka jaunā grāmata turpina grāmatas “Zagļi Lemberga kurpēs” stāstu, kura vērtē valsts amatpersonu rīcību valsts mantas pārraudzībā un iespēju gūt pašiem savu labumu.
“Ja Jums ir laiks iepazīstieties ar šīm grāmatām – tur ir uzstādīti gana daudz jautājumu, bet ne uz visiem jautājumiem ir atbildes. Palasiet un izdariet secinājumu uz jautājumu – vai Latvija ir tiesiska valsts?” piebilda Lembergs.
Foto: Ventspils hronikas arhīvs
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk