Lembergs: Elektrības rēķinu cenu pieaugumu par 450% ir akceptējusi pati Ekonomikas ministrija
Situācija ar augstajiem elektrības rēķiniem parāda valdības absolūtu nekompetenci, intervijā “Ventas Balss” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Viņš norādīja, ka elektrības rēķins iedzīvotājiem ir pieaudzis vidēji par 450%, savukārt inflācija pagājušajā gadā pieauga par 20%. 450% un 20%.
“[Ekonomikas ministre] Ilze Indriksone to grib norakstīt uz elektrības zudumiem pārvades tīklos. Absolūts blefs. Tam nav nekāda saprātīga izskaidrojuma. Sadales tīkliem jau nav tādu ārkārtas izmaksu,” uzsvēra Lembergs.
“Piemēram, ja runājam par siltumu, tur apmēram 50% tarifa veido kurināmais. Ja šķelda maksāja 12 un pēc tam pēkšņi 36 eiro/m3 , tad šķelda velk līdzi to tarifu. Kas ir sadales tīkls? Tas sadala, pievada [elektrību]. Tur nekas nav mainījies. Tātad vairāk kā par tiem 20% pieaugt nevarēja, bet pieauga par 450%. Nekādas loģikas,” sacīja politiķis.
“Iedzīvotāju rēķinu milzīgo pieaugumu nosaka Sadales tīkla tarifs, pieslēgumu maksa un pieslēgtā jauda. Nākamais – kam pieder Sadales tīkls? Valstij, Ekonomikas ministrijas personā! Vai tas, ka īpašnieks maina tarifu, ir būtisks vai nebūtisks jautājums? Būtisks, jo tieši skar budžetu. Ekonomikas ministrija ir akceptējusi, ka iedzīvotājiem dzīvokļos rēķini par elektrību pieaug par 450%. Savukārt Regulatoram pēc būtības var iesmērēt praktiski jebko. Viņi gan saka, ka esot samazinājuši tarifu – vairāk nekā 100 miljoni esot bijuši lieko izdevumu. Bet, ja rēķins iedzīvotājiem pieaug par 450%, tad viņi ir atstājuši vēl kaudzi nevajadzīgu izdevumu,” sacīja Lembergs.
Viņa ieskatā šis gadījums parāda valdības absolūto nekompetenci un mazspēju: “Ja mēs būtu Francija, visa tauta būtu ielās. Bet Latvijā ir citas tradīcijas – virtuvē papurpinās un maksās. Protams, var jau teikt, ka Sadales tīklam pagājušajā gadā bijuši 20 miljonu zaudējumi. Bet zaudējumi rodas ne tikai, kad ir mazi ieņēmumi, tie rodas arī tad, ja ir lieli izdevumi. Viņi ir monopols. Apstiprinot budžetu, ir jābūt augstai kompetencei – šajā gadījumā Ekonomikas ministrijai – un ārkārtīgi stingri jāgriež izmaksas katru gadu, tikai tad šo monopolu var noturēt kaut kādos rāmjos, jo viņiem ir tendence dzīvot maksimāli komfortabli un ērti.”
Kā zināms, jaunie elektrības rēķini cilvēkos raisījuši sašutumu – no 1. jūlija Latvijā vidēji par trešdaļu pieauguši elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi – par attiecīgi 32% un 36%.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk