Lembergs: Elektrības rēķinu cenu pieaugumu par 450% ir akceptējusi pati Ekonomikas ministrija

Situācija ar augstajiem elektrības rēķiniem parāda valdības absolūtu nekompetenci, intervijā “Ventas Balss” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Viņš norādīja, ka elektrības rēķins iedzīvotājiem ir pieaudzis vidēji par 450%, savukārt inflācija pagājušajā gadā pieauga par 20%. 450% un 20%.
“[Ekonomikas ministre] Ilze Indriksone to grib norakstīt uz elektrības zudumiem pārvades tīklos. Absolūts blefs. Tam nav nekāda saprātīga izskaidrojuma. Sadales tīkliem jau nav tādu ārkārtas izmaksu,” uzsvēra Lembergs.
“Piemēram, ja runājam par siltumu, tur apmēram 50% tarifa veido kurināmais. Ja šķelda maksāja 12 un pēc tam pēkšņi 36 eiro/m3 , tad šķelda velk līdzi to tarifu. Kas ir sadales tīkls? Tas sadala, pievada [elektrību]. Tur nekas nav mainījies. Tātad vairāk kā par tiem 20% pieaugt nevarēja, bet pieauga par 450%. Nekādas loģikas,” sacīja politiķis.
“Iedzīvotāju rēķinu milzīgo pieaugumu nosaka Sadales tīkla tarifs, pieslēgumu maksa un pieslēgtā jauda. Nākamais – kam pieder Sadales tīkls? Valstij, Ekonomikas ministrijas personā! Vai tas, ka īpašnieks maina tarifu, ir būtisks vai nebūtisks jautājums? Būtisks, jo tieši skar budžetu. Ekonomikas ministrija ir akceptējusi, ka iedzīvotājiem dzīvokļos rēķini par elektrību pieaug par 450%. Savukārt Regulatoram pēc būtības var iesmērēt praktiski jebko. Viņi gan saka, ka esot samazinājuši tarifu – vairāk nekā 100 miljoni esot bijuši lieko izdevumu. Bet, ja rēķins iedzīvotājiem pieaug par 450%, tad viņi ir atstājuši vēl kaudzi nevajadzīgu izdevumu,” sacīja Lembergs.
Viņa ieskatā šis gadījums parāda valdības absolūto nekompetenci un mazspēju: “Ja mēs būtu Francija, visa tauta būtu ielās. Bet Latvijā ir citas tradīcijas – virtuvē papurpinās un maksās. Protams, var jau teikt, ka Sadales tīklam pagājušajā gadā bijuši 20 miljonu zaudējumi. Bet zaudējumi rodas ne tikai, kad ir mazi ieņēmumi, tie rodas arī tad, ja ir lieli izdevumi. Viņi ir monopols. Apstiprinot budžetu, ir jābūt augstai kompetencei – šajā gadījumā Ekonomikas ministrijai – un ārkārtīgi stingri jāgriež izmaksas katru gadu, tikai tad šo monopolu var noturēt kaut kādos rāmjos, jo viņiem ir tendence dzīvot maksimāli komfortabli un ērti.”
Kā zināms, jaunie elektrības rēķini cilvēkos raisījuši sašutumu – no 1. jūlija Latvijā vidēji par trešdaļu pieauguši elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi – par attiecīgi 32% un 36%.
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālāk