Lembergs asi kritizē skolu tīkla reformu: Tas ir idiotisms
Vairākas Latvijas mazās skolās protestē pret iecerēto pedagogu algu reformu, kas tiešā veidā ietekmēs arī skolu tīklu. Partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs pauž, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skolu tīklu reforma ir nāves spriedums Latvijai ārpus Lielrīgas.
Saskaņā ar reformu, no 1. septembra iecerēts nepiešķirt valsts finansējumu pilnā apmērā pamatskolām, kur skolēnu skaits, ministrijas ieskatā, ir nepietiekams, bet vidusskolām ar mazu skolēnu skaitu valsts naudu mērķdotācijām nepiešķirs vispār. Tas nozīmē, ka skolu finansēšanu nāksies uzņemties pašvaldībām vai arī sekos lēmumi par šo skolu slēgšanu.
Intervijā medijiem Lembergs ne reizi vien kritizējis iecerēto reformu, norādot, ka “šobrīd jau ir runa par to, ka, lūk, likvidējot skolas, uzlabosies izglītības kvalitāte, un ka, jo vairāk skolēnu klasē, jo labāki mācību rezultāti. Šo idiotismu mēs dzirdam no Izglītības un zinātnes ministrijas!”
“Protams, no ekonomiskās efektivitātes viedokļa klases piepildījumam ir jābūt optimālam, bet viņi uzskata, ka visoptimālāk, ja klasē būs vairāk nekā 26 skolēnu. Taču ir sanitārās normas, minimālā norma ir 2 m2 uz skolēnu. Ja klasē ir 25 skolēni, mācību telpai jābūt vismaz 50 m2. Turklāt CO2 līmenim jābūt zem 1000 ppm. Mēs visās skolās uzlikām [gaisa kvalitātes mērītājus]. Līdz 1000 ppm ir OK. Ja ir virs 2000 ppm, iedegas sarkanā [lampiņa] – jāpārtrauc mācīšana. Ja saliksiet vairāk audzēkņu klasē, strauji pieaugs CO2 un bērni gulēs, būs kā apdullušas mušas. Lielākais skolēnu skaits, kas var būt klasē, – 26 skolēni, Ventspilī ir 6. vidusskolā. Visās pārējās vairāk par 24 nevar būt – klases nav tik lielas,” sacīja politiķis.
“Kučinska valdība noteica, ka 2028. gadā drīkstēs pastāvēt tikai vidusskolas, kur centralizētā eksāmena rezultāts nav zemāks par 60%. Švakākais rezultāts vienmēr ir matemātikā. Iepazinos ar statistiku par 2022. gada centralizētā eksāmena rezultātiem matemātikā. 30 vidusskolās no 281 ir virs 60%. Visās pārējās ir zem šī normatīva. Pie tam, jo tuvāk [augšgalam], jo mazāks skolēnu skaits. Labākais rezultāts ir Rīgas Tehniskās universitātes vidusskolai, kurā ir tikai 20 skolēnu. 2. vietā ir Rīgas 1. ģimnāzija, kurā eksāmenu kārtoja pāri par 180 skolēniem. Tam nav nekāda sakara ar to, cik skolēnu klasē. Visbeidzot – piemēram, bērns dzīvo Ugāles pagastā un grib mācīties vidusskolā. Lai aizbrauktu no Ugāles līdz Ventspilij, viņam vēl jānokļūst Ugālē. Ja dzīvo 10 kilometrus no Ugāles, ar ko viņš tur nokļūs? Kājām? Ar sabiedrisko transportu, kas tur neiet? Tas ir nāves spriedums Latvijai ārpus Lielrīgas,” ass savos izteikumos bija Lembergs.
Politiķa ieskatā gan, skolu tīkla sakārtošana nekādā gadījumā nenodrošina izglītības kvalitāti. “Izglītības kvalitāti nodrošina pedagogu kvalitāte un, protams, infrastruktūra. Mēs ļoti labi redzam, ka neliela skola var sasniegt ļoti labu rezultātu, bet liela skola var dot arī ļoti vāju rezultātu,” pauda Lembergs.
Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis, ka modelējot piedāvāto skolu tīklu, ir jābūt skaidrībai par ceļiem un autobusiem, redzējumam par Latvijas austrumu pierobežu un to, ka saglabājam skolas, kuru sniegums centralizētajos eksāmenos ir virs vidējā.
“Cilvēku bažas nedrīkst noraidīt kā nepamatotas, negudras vai tumsonīgas, uz tām ir jāatbild. Jāmeklē risinājumi pēc būtības. Daudz dzirdam par to, kā nebūs. Taču pārāk maz tiek skaidrots tas, kas būs. Vai lielākajās skolās būs gana daudz labu pedagogu? Un ja nu ne? Vai būs transports un šoferi, lai bērnus vestu uz tālākām vidusskolām? Un ja nu ne? Vai ziemā būs tīri un droši ceļi, lai autobuss kur vispār varētu aizbraukt? Ja nu ne? Vai skolai, kurā tagad mācīsies slēgtās skolas bērni, būs kapacitāte kvalitatīvi uzņemt šos jaunos bērnus? Un ja nu ne? Kas notiks ar visiem “ja nu ne”?” sacīja Rinkēvičs.
Vēl par tēmu:
Aptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākMelbārde: jārod saprātīgs līdzsvars starp zinātnes brīvību un sabiedrības vajadzībām
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde šodien, 10. septembrī, tikās ar Latvijas universitāšu un augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu...
Lasīt tālākSaeima otrajā lasījumā atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu 1.-6.klasē
No 1. līdz 6.klasei mācībām ir jānotiek klātienē, paredz ceturtdien, 4.septembrī, Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Saeimas Izglītības, kultūras un...
Lasīt tālākTrešdaļa vecāku nevar atrast informāciju par pieejamajiem pulciņiem savā pašvaldībā
Lielākā daļa jeb 88 % vecāku atzīst, ka viņu bērni apmeklē ārpusklases nodarbības un pulciņus, liecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati. Tomēr vairāk nekā...
Lasīt tālākRinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā mācības skolā uzsāks vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 223 696 skolēni, tai skaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un...
Lasīt tālākKā palīdzēt bērnam sagatavoties pirmajai skolas dienai? Padomus sniedz psiholoģe
Pirmā klase ir īpašs notikums gan bērna, gan visas ģimenes dzīvē. Tā ir jauna pieredze, kas paver iespējas ne tikai mācībām un jaunām zināšanām, bet arī draudzībām, atklājumiem...
Lasīt tālākAptauja: Latvijā bērni kabatas naudā saņem pārsvarā 5-9 eiro nedēļā
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, vecākiem aktuāli kļūst lēmumi par kabatas naudas piešķiršanu. Latvijā visbiežāk bērniem kabatas naudā tiek piešķirti 5–9 eiro nedēļā (13 %),...
Lasīt tālākTrešdaļa vecāku dod priekšroku brīvībai: skolas formām – nē
Trešdaļai skolēnu vecāku skolas formas nešķiet pieņemamas – daudzi tās uzskata par neērtām un apgrūtinošām, atklāts modes un izklaides centra “Rīga Plaza” veiktajā aptaujā. Visbiežāk...
Lasīt tālākValsts kontrole revīzijā aicināja nodrošināt taisnīgu samaksu, nevis ierobežot skolu direktoru pedagoģisko darbu
Publiskajā telpā turpinās diskusija par skolu direktoru pedagoģisko darbu. Valsts kontrole skaidro, ka 2018. gadā revīzijā vērtēja pedagogu samaksas sistēmas efektivitāti pašvaldībās...
Lasīt tālāk