LDDK: Virzot izmaiņas darbnespējas lapu regulējumā, valsts sāktu uzņemties lielāku atbildību par iedzīvotājiem
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piedalījās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes (KITSA) sēdē, kur Ekonomikas ministrija (EM) prezentēja kopā ar Labklājības ministriju (LM) izstrādāto piedāvājumu izmaiņām darbnespējas lapu (DNL) regulējumā. Valdības sociālie partneri atkārtoti skaidroja savus priekšlikumus DNL regulējuma pilnveidei, kas ir valdības rīcības plānā viens no iekļautajiem uzdevumiem.
“Veselības aprūpe ir valsts rokās. Virzot izmaiņas darbnespējas regulējumā, valsts sāktu uzņemties lielāku atbildību par iedzīvotājiem, jo būtu tieši ieinteresēta uzlabot veselības aprūpes sistēmu, tās pieejamību un pārvaldību, domāt par preventīviem pasākumiem iedzīvotāju labklājības uzlabošanā. Neizdarības gadījumā rastos negatīva ietekme uz sociālo budžetu.
Šobrīd Latvijā lauvas tiesu no DNL apmaksas sedz darba devēji, kas mūs noliek nevienlīdzīgas konkurences apstākļos Baltijas reģionā. Latvijas uzņēmēji par darbinieku slimošanu maksā ievērojami vairāk nekā Lietuvas un Igaunijas darba devēji. Kaimiņvalstīs ātrāk iestājas valsts atbildība, tāpēc arī ir lielāka motivācija pilnveidot sistēmu,” skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Šobrīd Latvijā, salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, darba devējiem ir vislielākais izmaksu slogs darbinieku slimības gadījumā. Darba devēju izdevumi A lapas izmaksu segšanai par 1 darbinieku ir piecreiz augstāki nekā Lietuvā un divreiz augstāki nekā Igaunijā. Papildus tam Latvijā darba devējam par slimības naudu ir jāsamaksā DD VSAOI 23.59% un ir divreiz augstāki virsstundu apmaksas izdevumi.
LDDK rosinājusi noteikt laicīgāku valsts iesaisti DNL kompensēšanā, tādējādi motivējot valsti uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī uzraudzības pilnveidi DNL izsniegšanai. Tādējādi tiktu ne tikai sabalansēta iesaistīto pušu atbildība, bet arī veicināta uzņēmumu konkurētspēja, kas ļautu darba devējiem palielināt esošo labumu grozu darba ņēmējiem, tādējādi preventīvi novēršot darba nespēju veicinošus faktorus.
KITSA sēdē EM prezentēja kopā ar LM izstrādāto piedāvājumu izmaiņām DNL regulējumā. LDDK vērsa uzmanību uz Latvijā spēkā esošā DNL regulējuma nekonkurētspēju, arodbiedrību pārstāvji sniedza savu redzējumu. Noslēgumā EM apņēmās pilnveidot un virzīt apstiprināšanai sagatavoto variantu Nodokļu darba grupā kopā ar plānotajām nodokļu politikas izmaiņām.
Vēl par tēmu:
Plauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālākLatvijas tirgotāji paraksta vienošanos par cenu samazināšanu
Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta Latvijas valdības vēlmi samazināt pārtikas cenas. "Mūsuprāt, pašreizējā brīvā tirgus un saspringtas konkurences apstākļos Latvijā (3 globālie...
Lasīt tālākMaijā pozitīva tendence uzņēmēju noskaņojumam būvniecībā un rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, uzlabojās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, bet pasliktinājās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk