• Tweet

Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami un apsteidzošu lēmumu pieņemšanas laiks jau pagājis – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina pāriet no utopiskiem lozungiem uz skaidriem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem noteiktos termiņos ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums “Par Latvijas ekonomisko attīstību” un Finanšu ministrijas (FM) “Fiskāli strukturālā plāna Progresa ziņojums” šodien Saeimā tiek izmantoti kā pamats diskusijai par Latvijas ekonomikas attīstību. Diemžēl Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par ekonomikas rādītajiem 1.ceturksnī joprojām nav publiski pieejami (2024. gadā tie tika publicēti 30.aprīlī), līdz ar to diskusija šobrīd balstās drīzāk sentimentā un interpretācijā.

Latvijai priekšā ir ekonomiskās attīstības izaicinājumi (IKP prognozes samazinātas par 1,7% procentpunktiem, PVN un akcīzes nodokļu ieņēmumu izpilde atpaliek no plānotā, aizsardzības budžeta palielināšanai līdz 5% no IKP nepieciešami papildus līdzekļi un citu prioritāšu īstenošanas izdevumi). Redzot šīs tendences un vienlaikus vilcināšanos pielāgot un mainīt valsts budžeta tēriņu paradumus, rodas šaubas par valdības spēju sasniegt pašu izvirzītos mērķus (piemēram, par IKP dubultošanu 10 gadu laikā, algu pieauguma sliekšņa ievērošanu u.c.). Tā vietā, lai vienotos par konkrētiem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem, EM piedāvā vīziju, kas nav nedz datos pamatota, ne saskaņā ar spēkā esošiem nozaru attīstības dokumentiem. Par ekonomikas izaugsmi liecina tikai un vienīgi politiskā retorika.

Viena pieeja būtu plānus balstīt prognozēs (un pielāgot, ja prognozes nepiepildās), taču redzam, ka dažādu institūciju prognozes par Latvijas IKP izaugsmi ir ne tikai neviennozīmīgas, bet arī netuvojas ambīcijai par IKP dubultošanu. Līdz ar to šī vīzija no ambiciozas pārtop utopiskā.

Ņemot vērā 2024. gada IKP izaugsmes dinamiku (EM prognozēja +0,4%, EK prognozēja stagnāciju, Starptautiskais Valūtas fonds prognozēja kritumu par 0,4%, un realitātē bija 0,4% IKP kritums (CSP)), valdības piedāvātajiem mērķiem par dubultotu ekonomiku līdz 2035. gadam ir grūti noticēt. Saskaņā ar FM prognozēm, ekonomika 2025. gadā palielināsies tikai par 1,2%, kas tālu atpaliek no nepieciešamā 4-5% pieauguma tempa, un jau tagad varam secināt, ka lielākā daļa no sākotnējā EM stratēģijā iekļautajiem pasākumiem nav vainagojušies ar pozitīviem rezultātiem vai pat ir radījuši pretēju efektu (piemēram, kapitāla tirgus pieauguma nodoklis).

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau iepriekš uzsvērusi nepieciešamību pēc reāliem plāniem tautsaimniecības izaugsmei un no šiem plāniem izrietošiem lēmumiem un rīcības.

“Latvijai ir jāspēj radīt tādu uzņēmējdarbības vidi, kas ir konkurētspējīga ne tikai Baltijā, bet arī Eiropas un pasaules mērogā. Tam jāsākas ar politiskiem lēmumiem, taču nepieciešama ir arī praktiska plānu īstenošana ar skaidriem mērķiem un termiņiem. Tendences norāda skaidru nepieciešamību radikāli pārskatīt valsts budžeta izdevumus, efektīvi un mērķtiecīgi izlietot pieejamos līdzekļus un meklēt konkrētus risinājumus kā stimulēt uzņēmumus pelnīt vairāk. Šeit utopiski iedomu dokumenti nepalīdzēs,” uzskata LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

EM ziņojumā arī norādīts uz nepieciešamību veikt reformas darbaspēka nodokļu jomā un uzlabot cilvēkkapitāla attīstības pārvaldību, bet šobrīd šie plāni ir pārāk vispārīgi un nenodrošina nepieciešamo pamatu ilgtermiņa izaugsmes sasniegšanai.

Turklāt, neskatoties uz solījumiem palielināt investīcijas, par ko norādīts arī Fiskāli strukturālā plāna Progresa ziņojumā, par šiem investīciju plāniem joprojām nav pietiekamas skaidrības. LDDK apzinās un piekrīt mērķim palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, un aicina to darīt primāri uz esošo izdevumu samazināšanas rēķina.

FM ziņojums parāda, ka Latvijas budžeta deficīts 2024. gadā bija 2,1% no IKP, un paredzams, ka šis deficīts 2025. gadā var pieaugt, ņemot vērā zemākos IKP pieauguma rādītājus un pieaugošos aizsardzības izdevumus. Fiskālās telpas ierobežojumi nozīmē, ka valdība saskaras ar nopietnām problēmām, kas saistītas ar nepieciešamajiem izdevumiem ilgtspējīgai attīstībai un strukturālajām reformām.

Šobrīd Latvijas valdība atrodas uz liela pārbaudījuma sliekšņa – vai tā spēs īstenot nepieciešamās reformas, lai radītu reālu izaugsmes pamatu, vai arī paliks aiz pasīvu solījumu un plānu plīvura? Latvijas nākotne ir atkarīga no drosmīgiem un pārdomātiem lēmumiem šodien, un, lai tas notiktu, ir jādomā kritiski un stratēģiski, nevis tikai administratīvi un ambiciozi.

Lai gan Latvijas fiskālā politika šobrīd ir stabila, tiek prognozēts, ka šī stabilitāte nākamajos gados tiks apdraudēta. Saskaņā ar FM prognozēm, nākotnē Latvija saskarsies ar aizvien lielākiem fiskālajiem izaicinājumiem. Ja valsts vēlēsies saglabāt konkurētspēju un nodrošināt stabilu izaugsmi, būs jāpieņem skaidri lēmumi par izdevumu ierobežošanu un jāveic fundamentālas reformas, kas nodrošinās ilgtspējīgu izaugsmi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Valsts pārvaldei ir jāsamazina savi izdevumi, pieejamie līdzekļi jāapgūst atbildīgi un ilgtspējīgi, un galvenais – jānodrošina tāda uzņēmējdarbības vide, kurā mēs spējam nopelnīt vairāk un turpināt ieguldīt attīstībā.