25/08/2023, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Būtiski, lai jaunās valdības veidošanas process nekavētu valstij un uzņēmējdarbībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu. Tikšanās laikā ar Cilvēkkapitāla attīstības padomi un Veselības ministri, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) izcēla prioritāros pasākumus labklājības un ekonomikas jomās. Ar cilvēkkapitāla attīstību saistītie priekšlikumi iepriekš apspriesti gan ministriju veidotās darba grupās, gan atzinumu un iebildumu formā iesniegti Tiesību aktu portālā pie attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs: “Darbaspēka pieejamība (mērķēti pasākumi to piesaistei), tā atbilstoša kvalifikācija un produktivitāti veicinoša darba vide ir pamats Latvijas konkurētspējas veicināšanai. Tas palīdzēs veicināt uzņēmumu eksportspēju, paaugstināt produktivitāti un piesaistīt investīcijas. Diemžēl jaunās valdības veidošanas process ir atstājis uz pauzes Latvijas ekonomikas uzrāvienam tik nepieciešamo lēmumu pieņemšanu. Ir svarīgi atdalīt politiskos procesus no valsts stratēģiskajiem attīstības procesiem un nodrošināt uzsākto politiku plānošanās pēctecību. Cilvēkkapitāla attīstības veicināšanai nepieciešamas steidzamas izmaiņas gan izglītības un veselības, gan labklājības un ekonomikas jomās, tāpēc uzskatām par savu pienākumu skaļi paust darba devēju prioritātes, lai risinātu cilvēkkapitāla pieejamības jautājumus Latvijā.”

LDDK PRIORITĀTES CILVĒKKAPITĀLA ATTĪSTĪBAI LABKLĀJĪBAS JOMĀ

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš. Pašreizējais slimības lapu apmaksas regulējums ne tikai rada papildus finansiālo slogu darba devējam darbinieka prombūtnes dēļ, bet arī rada izmaksas darbinieku apmaksai, kuri aizvieto uz slimības lapas esošo darbinieku. Kopumā Latvijā gadā slimības naudās izmaksā 350 milj. eiro (darba devējs apmaksā astoņas dienas), Igaunijā – 260 milj. eiro (darba devējs apmaksā četras dienas) un Lietuvā  - 70 milj. eiro (darba devējs apmaksā divas dienas). Latvijā vidēji viena slimojoša strādājošā aizvietošanai gadā nepieciešami 370 eiro, salīdzinājuma Lietuvā – tikai 40 eiro. Minēto iemeslu dēļ LDDK atbalsta Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par darba devēju apmaksātu slimības lapu reformu Latvijā, pielīdzinot to Igaunijas risinājumam – pirmās trīs darba dienas neapmaksā ne darba devējs, ne valsts, no ceturtās līdz astotajai – apmaksā darba devējs un no devītās darbnespējas dienas pabalstu apmaksā valsts.

Tāpat LDDK jau iepriekš ir rosinājuši Darba likuma grozījumus, kas veicinātu cilvēkkapitāla attīstību: nepilnais – summētais darba laiks (virknei darba devēju, piemēram, lauksaimniecības, būvniecības u.c. nozarēs, jo objektīvi nav iespējams noteikt, cik stundas darbinieks tiks nodarbināts; virsstundu apmaksa no 100% uz 50% visās tautsaimniecības nozarēs; dīkstāves regulējums (īstermiņa saimnieciskās darbības apturēšanas rezultātā nav iespējams elastīgi saglabāt nodarbinātību uzņēmumā, un darba devēji ir spiesti atlaist darbiniekus, nosakot dīkstāves apmaksas apmēru 70% apmērā no darba samaksas.

LDDK rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam. LDDK konceptuāli atbalsta minimālās algas attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā, izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā.

LDDK PRIORITĀTES CILVĒKKAPITĀLA ATTĪSTĪBAI EKONOMIKAS JOMĀ

LDDK uzskata, ka būtu nepieciešams īstenot pārdomātu imigrācijas politiku, vienlaikus nodrošinot ātru un vienkāršu trešo valstu darbaspēka pieejamību Latvijas uzņēmumu vajadzībām un kontrolējot drošības riskus. Pašlaik vērojama disonanse imigrācijas regulējumā. No vienas puses tas nosaka nevienlīdzīgus apstākļus latviešiem un trešo valstu pilsoņiem – trešo valstu pilsoņiem ir jāmaksā vidējais atalgojums valstī, kamēr Latvijas pilsoņiem var maksāt pēc darba devēja ieskatiem. No otras puses MK noteikumi pie Imigrācijas likuma 9.panta rada ilūziju par to, ka tiek risināts augstas pievienotās vērtības speciālistu trūkums, taču vidējā alga Latvijā neveicina MK noteikumos minēto speciālistu piesisti, vienlaicīgi ierobežojot iespēju piesaistīt darbiniekus nozarēs, kur pēc Ekonomikas ministrijas datiem ir vislielākais iztrūkums. Statistika liecina, ka 2030. gadā vislielākie iztrūkumi būs būvniecībā, celtniecībā (3177), datorsistēmas un datortīkli (2977), Izglītība un zinātne (2861).LDDK rosina ieviest atvieglotu īstermiņa nodarbināšanas režīmu, lai nozares, kur nepieciešami īstermiņa darbinieki (ēdināšanā, pasākumu nozarē, lauksaimniecībā u.tml.), varētu operatīvi darbiniekus pieņemt darbā, pārtraukt īstermiņa darba attiecības, turklāt samaksāt nodokļus bez vispārējās birokrātijas.

Visbeidzot, LDDK ieskatā ir nepieciešams konsolidēt valsts institūciju analītisko un darba tirgus prognozēšanas funkciju, papildināt ar kvalitatīvām darba tirgus prognozēm. Balstoties analīzē un Nozaru ekspertu padomju rekomendācijās, būtu iespējams sekmīgi un efektīvi plānot vienotu uzņemšanu visos izglītības veidos (sākotnējā profesionālā izglītība, augstākā, pieaugušo, darba meklētāju).

Ministriju pārstāvji un LDDK ir vienisprātis – pozitīvi, ka 2023. gada 15. augusta Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam” izstrādes virzību ir iekļauta Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīva par augstākās izglītības mācību maksas apmaksu darbiniekiem neapliekot to ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

1,016 skatījumi




Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

LBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā

11/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

10/11/2026

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

Par pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības

02/11/2026

No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %

29/10/2026

2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...

Lasīt tālāk
Video

FM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID

29/10/2026

Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...

Lasīt tālāk