• Tweet

Šobrīd piedāvātā nodokļu reforma ir zemo izmaksu un mazo algu veicināšanai, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņa norādīja, ka paredzētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitāte ir labas ziņas mazo algu saņēmējiem, bet nemotivējošs solis tiem, kas saņem algas virs 55 000 gadā.

LDDK šādu risinājumu neatbalsta, skaidrojot, ka pašreizējais piedāvājums nerisina problēmas, par kurām runāts, sākot nodokļa reformu, – neveicina ēnu ekonomikas samazināšanos un nodokļu maksātāju skaita palielināšanos, bet palielinās nodokļa slogu tiem, kas maksā lielākas algas. “Pamata ideja nodokļu reformai bija darbaspēka nodokļa sloga, kas starp Baltijas valstīm Latvijā ir pārmērīgi liels, pārnešana uz patēriņu. Tas ir noticis tikai daļēji,” uzskata LDDK vadītāja.

“Ar jauno nodokļu reformas ieviešanu motivācija palikt nodokļu sistēmā tiem, kuru ieņēmumi gadā pārsniedz 55 000 eiro, noteikti samazinātos, ja saglabājas arī pērn ieviestais solidaritātes nodoklis, ” uzsvēra Menģelsone, paskaidrojot, ka ar jauno nodokļu sistēmu būtībā tiek pateikts, ka saņemt lielu algu ir slikti.

Viņa uzsvēra, ka patreiz nodokļu reforma ir zemo izmaksu un mazo algu veicināšanai. “Te ir retoriskais jautājums, vai mēs tiešām gribam lepoties, ka Latvija ir lēto izmaksu un mazo algu paradīze. Nē, mēs gribam, lai vidējā alga būtiski neatpaliktu no vidējās algas Eiropā,” sacīja LDDK ģenerāldirektore.

LDDK apsver iespēju savu atbalstu nodokļu reformai atjaunot tad, kad valdībai būs skaidrs plāns un termiņi par to, kā tiks risināta nevienlīdzība un apkarota ēnu ekonomika.

Ceturtdien, 29. jūnijā, notiks kārtējā Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kura izskatīs Finanšu ministrijas sagatavoto informāciju par izmaiņām nodokļu reformā.

Kā jau vēstīts, pēc ilgām un sarežģītām diskusijām, valdību veidojošās partijas beidzot izlēmušas par finansējuma avotu veselības aprūpei – papildu naudu plānots iegūt, par vienu procentpunktu palielinot sociālo nodokli. Pusi no tā maksās darba devējs, un pusi – darba ņēmējs.

Pirmdien panākta vienošanās arī, ka no nākamā gada tiks ieviests progresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Kopumā plānotas trīs ienākuma nodokļa likmes – 20%, 23% un 31% apmērā. Ar augstāko paredzēts aplikt ienākumus, kas pārsniedz 55 000 eiro gadā.

Tikmēr vislielāko sašutumu šis lēmums izraisījis uzņēmēju vidū, kas sola pašreizējo nodokļu reformas piedāvājumu neatbalstīt. “Tā ir iepriekšējo solījumu neturēšana un “zivju ķeksēšana ārā no zivju zupas””, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRL) līderi. Viņi ir pārliecināti, ka gaidāma jauna ekonomiskā krīze un premjers Māris Kučinskis lēmumus pieņēmis “Vienotības” spiediena dēļ, lai saglabātu valdības stabilitāti.

Foto: LDDK