LDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā sektora izdevumu mazināšanā, efektivitātes uzlabošanā un birokrātijas mazināšanā.
LDDK padomes nostāja ir nelokāma – valsts aizsardzība Latvijas iedzīvotāju drošībai ir prioritāte, kuras īstenošanai finansējums jārod, samazinot tēriņus par 850 miljoniem EUR 2026. gada valsts kopbudžetā. Priekšlikumus tam, kā rast ietaupījumu, LDDK prezentēs šodien Ministru kabinetā notiekošajā NTSP sēdē.
LDDK rosina panākt vienošanos par šādiem lēmumiem un nosacījumiem:
Nekavējoša politiska apņemšanās samazināt izdevumus vispārējās valdības sektorā (t.sk. pašvaldībās) par 5% jeb 850 milj. EUR;
Ministru kabinetam uzņemties izdevumu samazināšanas procesa vadību;
Nospraust darba plānu, kurā nodalīti gan īstermiņā, gan vidējā termiņā veicamie izdevumu pārskatīšanas pasākumi;
Nozīmēt konkrētas atbildīgās personas par uzdevumu izpildi;
Iesaistīt Valsts kontroli budžeta izdevumu mazināšanas uzraudzības procesā.
LDDK ieskatā pastāv vairākas jomas, kurās ir iespējams optimizēt publiskā sektora izdevumu efektivitāti, tostarp:
Valsts kontroles līdzšinējo ziņojumu rekomendāciju izpilde;
Standartizācija un sinhronizācija – pāreja uz vienotu stilu funkciju aprakstos / amatu aprakstos / amatu nosaukumos; kas ļautu salīdzināt amatus / slodzes, konsolidēt līdzīgās funkcijas;
Samazināt darba vietu skaitu publiskajā sektorā;
Identificēt un novērst nelietderīgos preču un pakalpojumu izdevumus (jo īpaši – to palielināšanos gada nogalē), piemēram, sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai, IT un profesionālās darbības pakalpojumiem u.tml.);
Kritisks izvērtējums par budžeta apropriācijām (izdevumu pārdalēm gada gaitā)
Publiskā sektora funkciju deleģēšanas līgumu efektivitātes izvērtējums.
Jau 6 mēnešus atpakaļ, 2024. gada 30. septembra NTSP sēdē LDDK piedāvāja lēmumā ietvert šādu punktu: “Valsts budžeta 2026. gadam sagatavošanas grafikā ietvert pasākumus, kas paredz 5% samazinājumu kopējos budžeta izdevumos (neietverot sociālo budžetu), aptverot ministrijas un to padotības iestādes, pašvaldības un publiskā sektora kapitālsabiedrības. Nodrošināt efektivitātes kāpināšanu, pārvērtēt administratīvo slogu publiskajā pārvaldē, vienlaikus nesamazinot sniedzamo pakalpojumu standartus”.
Vienošanās par šādu politisko apņemšanos joprojām nav panākta. Pusgada laikā vēl kritiskāk izgaismojušās pieaugošās vajadzības aizsardzībai, kā arī ekonomikas izaugsmes sākotnējās prognozes izrādījušās pārāk optimistiskas – valsts budžeta ieņēmumi nepildās tādos apjomos, uz kādiem cerēja Finanšu ministrija, sastādot 2025. gada budžetu. Tāpēc, lai izvairītos no sāpīgu lēmumu pieņemšanas nākotnē, ir nekavējoties jāuzsāk darbs pie 2026. gada budžeta sastādīšanas ar skaidri sasniedzamiem rezultātiem, kas paredz samazināt valsts kopbudžeta izdevumus vismaz par 850 miljoniem EUR.
Vēl par tēmu:
Ekonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālākSaeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālāk