• Tweet

850 miljoni eiro ir minimālā summa, kādu jāspēj ietaupīt publiskā sektora izdevumos, veidojot nākamā gada budžetu, pie kura izstrādes darbu uzsāks jau martā. Lai nonāktu pie šāda rezultāta, četras uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Finanšu nozares asociācija (FNA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) – šodien, 23. janvārī, parakstījušas deklarāciju, kurā apņemas sadarboties un sniegt savu redzējumu par darāmo Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

“Ir jābeidz spēlēt aklās vistiņas. Mums beidzot jāatzīst, ka publiskais sektors Latvijā dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Samazinot nākamā gada budžeta izdevumus tikai par 5%, pietiktu līdzekļu gan aizsardzības izdevumu palielināšanai, gan citu akūto jautājumu risināšanai. Jebkādu papildus izdevumu plānošana nedrīkst notikt uz iedzīvotāju rēķina. Un to, kā samazināt izdevumus par 5%, zina katrs uzņēmējs. Iniciatīva par izdevumu samazināšanu ir jāuzņemas Ministru prezidentei, un mēs, četras lielākās biznesu pārstāvošās organizācijas, esam gatavas šajā procesā sniegt atbalstu,” skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

“Finanšu nozares asociācija kopā ar pārējiem sociālajiem partneriem vēlas aktualizēt nepieciešamību pēc mērķtiecīgas publiskā sektora izdevumu samazināšanas vismaz 5% apmērā no valsts konsolidētā kopbudžeta jeb aptuveni 850 miljoniem eiro gadā. Jāuzsver, ka līdz ar publiskā sektora izdevumu efektivizāciju tiks sniegts būtisks ieguldījums valsts attīstībā, kas ļaus uzlabot Latvijas konkurētspēju, veicināt efektīvāku resursu izmantošanu un radīs labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai. Mēs aicinām valdību nekavēties ar konkrētu rīcības plānu izstrādi un īstenošanu, lai jau tuvākajā laikā varētu izvairīties no nodokļu celšanas vai valsts parāda palielināšanas. Šim jautājumam jākļūst par valdības prioritāti,” pauž FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

“Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos jebkurš neracionālu izdevumu ietaupījums ir ļoti nozīmīgs, lai spētu finansēt pieaugošos aizsardzības izdevumus. Tomēr vēlos akcentēt nepieciešamību samazināt budžeta izdevumus īpaši tur, kur vienlaikus veidojas birokrātiskā sloga samazinājums, kas dos milzīgu efektu Latvijas labklājības straujam pieaugumam, caur to, ka vienlaikus ar ietaupījumu esošie uzņēmumi varēs augt straujāk, uzlabosies investīciju vide, tiks “izravētas saknes” daļai no korupcijas un ēnu ekonomikas cēloņiem, kā arī radīsies papildus darbaspēks privātajā sektorā. Birokrātijas mazināšana vārdos ir bijusi neskaitāmu valdību plānos. Arī esošās. Jautājums ir – vai šī valdība spēs šo atrisināt arī darbos,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

“2024. gadā Latvijas valdība izteica apņemšanos kļūt par visefektīvāko valsts pārvaldi Eiropā, samazinot administratīvo slogu un valsts izdevumus, lai novirzītu papildu resursus cilvēkkapitālā, enerģētikā un citās svarīgās jomās. Ārvalstu investori gaida reālus soļus šīs ambīcijas īstenošanā, lai pierādītu, ka Latvijas valsts pārvalde ir uzticama, vērsta uz efektivitāti un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes stiprināšanu. Balstoties uz labu praksi citās Eiropas valstīs, valsts izdevumu samazināšanai ir nepieciešams pārskatīt valsts budžeta pamatpozīcijas, nosakot skaidrus un izmērāmus mērķus, kas palīdzētu ieviest uz rezultātiem balstītu budžetu, veicināt digitalizāciju, un būtiski uzlabot valsts pārvaldē strādājošo darba efektivitāti,” uzsver FICIL valdes loceklis Jānis Grants.

Latvijai ir liels potenciāls samazināt publiskā sektora izdevumus, kā arī palielināt tā efektivitāti, tādejādi vairojot Latvijas konkurētspēju un uzlabojot uzņēmējdarbības vidi. Tas veicinās labāku darbaspēka pieejamību privātajā sektorā, veicinot racionālāku cilvēkresursu izmantošanu, ņemot vērā to, ka Latvijas sabiedriskais sektors šobrīd nodarbina gandrīz trešdaļu strādājošo. Tāpat ļoti svarīgi, lai publiskā sektora izdevumu samazināšanas plāns ietvertu pašvaldības un pašvaldību struktūru iestādēs strādājošos.

Šāda mēroga publiskā sektora izdevumu samazināšana ir iespējama tikai īpaša, centralizēta procesa ietvaros, kas tiek pārvaldīts atbilstoši labas pārvaldības principiem. Šāda kalibra projektam ir nepieciešams skaidrs politiskais mandāts, un adekvāti finanšu un cilvēku resursi.  Ja šāds projekts netiks īstenots šī gada laikā, nākamajos gados Latvijas valdībai nāksies celt nodokļus, negatīvi ietekmējot valsts konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi. Ja pieaugoši izdevumi tiks segti, audzējot valsts parādu, tas var pasliktināt valsts kredītspēju un palielināt valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Parakstot deklarāciju, uzņēmēju organizācijas apņemamas sniegt savu redzējumu, lai atbalstītu valdības gan publisku, gan praktisku un konstruktīvu apņemšanos, izstrādājot publiskā sektora izdevumu mazināšanas plānu un rīcības soļus. Tai jākļūst ne tikvien par šī gada, bet par šī gada pirmā ceturkšņa prioritāti ar izmērāmu rezultātu, tāpēc ne tikai publiska komunikācija, bet arī mērķtiecīgs darbs ir jāuzsāk jau šodien, un iniciatīvai ir jānāk no Ministru prezidentes.

Sevis pārstāvēto organizāciju vārdā deklarāciju par sadarbību valdības izdevumu samazināšanā parakstīja: LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs; FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps; LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš; FICIL valdes loceklis Jānis Grants.